Lai iedzīvotāji par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Izdevumi par šīs ierīces uzstādīšanu un nomaiņu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, un nevis iedzīvotājiem, uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.
Lielākoties par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atbild pakalpojumu sniedzējs, bet par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un pievadiem – īpašuma lietotājs vai īpašnieks. Likumi pieļauj komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi ārpus piederības robežas. Tas nozīmē, ka komercuzskaites mēraparāta mezglu var ierīkot arī privātīpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā, skaidro ministrija. Mezglam ir jābūt vietā, kur pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta, mēraparāta nomaiņas un tamlīdzīgos nolūkos, arī iepriekš vienojoties ar īpašuma lietotāju vai īpašnieku.
VARAM sola aicināt Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas biedrus un citus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus skaidrot iedzīvotājiem informāciju par mērierīču mezglu izveidi.
Ventspilnieks.lv jau ziņoja par radušos rezonansi, ka balsoties uz ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem it kā jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, vēstīja laikraksts Latvijas Avīze. Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
“Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
Savukārt Ventspilī vairāk nekā pusei privātmāju, kas saņem centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus, jau ir izbūvēti ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgli, iepriekš pastāstīja pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
