Valsts kontrole (VK) lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Finanšu ministriju (FM) izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA Ventspils nafta termināls pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Ventspils pašvaldības konsolidētajā 2017.gada pārskatā ziedojumu un dāvinājumu daļā ir uzrādīti ieņēmumi 2,5 miljonu eiro apmērā no Ventspils naftas termināla, kas likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpratnē nav neiesaistīta persona.
Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, pašvaldība šos ieņēmumus neatzīst kā ziedojumus, lai arī tā uzskaita. Pašvaldība 2017.gadā no uzņēmuma ir saņēmusi 2 501 500 eiro, kas bija paredzēti pasākumiem saistībā ar iedzīvotāju sociālo apstākļu un veselības aizsardzības uzlabošanu, pilsētas labiekārtošanai un infrastruktūras attīstībai, izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida un sporta pasākumu norisei un pieejamībai plašākai sabiedrībai, tūrisma veicināšanai, vides aizsardzības projektiem, kā arī komercdarbības attīstībai Ventspilī un Jūras svētkiem.
VK norāda, ka pārskata gadā puses viena pret otru bija iesaistītas tiesiskā strīdā par 2003.gada 19.septembrī starp domi un Ventspils naftas termināla noslēgtā līguma par naftas un naftas produktu transportēšanu caur pilsētas teritoriju izbeigšanu. Taču ar 2017.gada 21.jūnija Administratīvās tiesas Liepājas tiesu nama lēmumu tiesvedība izbeigta.
Uzņēmuma maksājumi 2,5 miljonu eiro apmērā, kas pašvaldības pārskatos klasificēti kā ziedojumi, veikti, atsaucoties uz 2017.gada 18.maija vienošanos starp domi un terminālu. Vienošanās paredz, ka Ventspils nafta termināls 2017.gadā pārskaitīs domei līdzekļus konkrētā apmērā, kas izlietojami noteiktiem mērķiem, bet dome pildīs pienākumus attiecībā uz uzņēmumu. Iepazīstoties ar vienošanās tekstu, valsts revidenti neguva pārliecību, ka līgums, uz kura pamata veikti maksājumi ziedojumos un pašvaldība saņēmusi līdzekļus, un tā noslēgšanas process atbilst likumā noteiktām prasībām.
Pašvaldības pieaicināts zvērināts revidents nav iebildis tam, ka pašvaldība maksājumus klasificējusi kā ziedojumus, un vienlaikus nav pārbaudījis šo maksājumu saņemšanas likumību atbilstoši ziedojumu ierobežojumiem. Zvērināts revidents ne savā atzinumā, ne ziņojumā vadībai neko nav norādījis par darījuma atbilstību likuma prasībām, neskatoties uz to, ka šis darījums ir virs revidenta noteiktā būtiskuma, norāda VK.
Lai izvērtētu ziedojumu tiesiskumu un darījumu ekonomisko būtību, kā arī gūtu pārliecību par to, ka vienošanās noslēgta un apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, VK pašvaldībai pieprasīja papildu informāciju un skaidrojumu par ziedojumu budžetā iekļauto darījumu.
Dome savā atbildē raksta, ka starp to un starp to un uzņēmumu noslēgtā vienošanās nav ziedošanas līgums un uz tās pamata veiktais maksājums nav ziedojums. Domē uzskata, ka vienošanās ir brīvprātīga vides vienošanās, kas ir īpašs publisko tiesību līguma veids, kurš reglamentēts Vides aizsardzības likumā. Pašvaldība, skaidrojot brīvprātīgas vides vienošanās būtību, atsaucas uz Vides aizsardzības likumā noteiktajām valsts iestāžu tiesībām noslēgt šādas vienošanās un norāda atšķirības starp ziedojuma līgumu un vides vienošanos.
Izvērtējot domes skaidrojumu, VK secinājusi, ka pašvaldība ziedojumu un dāvinājumu budžetā un konsolidētā budžetā ziedojumiem atbilstošā ieņēmumu kodā ir nepareizi uzrādījusi saņemtos maksājumus 2,5 miljonu eiro apmērā un attiecīgi maksājumam atbilstošā budžeta ieņēmumu daļā nav uzrādījusi šos ieņēmumus, kā rezultātā pastāv risks, ka budžeta pārskatos iekļautā informācija nav atbilstoši klasificēta. Tāpat, vērtējot no termināla saņemtos finanšu līdzekļus Vides aizsardzības likuma izpratnē, nav gūta pārliecība par saņemto finanšu līdzekļu izlietojuma mērķa atbilstību likumā noteiktajam, kā arī par maksājumu apmēra pamatojumu. Tāpēc darījuma izvērtēšanai būtu nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojums.
VK norāda, ka, ņemot vērā pretrunīgo informāciju par pašvaldības darījumu ar uzņēmumu, pastāv risks, ka pašvaldība saņēmusi ziedojumus, neievērojot likuma ierobežojumus vai arī pašvaldība gada pārskatā neatbilstoši klasificējusi ieņēmumus. Tāpēc jautājums izvērtēšanai nodots KNAB, bet FM lūgts skaidrojums, vai šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetu pārskatos, vai, iespējams, ir nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
