Valdības veidošanas procesa smagnējumu galvenokārt rada partiju nevēlēšanās atkāpties no pašu nospraustajām sarkanajām līnijām. Taču ja jauno politisko spēku, jo īpaši Jaunās konservatīvās partijas (JKP) “sarkanā līnija” ir nestrādāšana vienā valdībā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), tad tā vien šķiet, ka pārējām sarunu vedējām (Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai) vai “tiem pašiem vēžiem citās kulītēs” (Attīstībai/Par) zaļzemnieku ievilkšana valdībā ir vitāli svarīgs jautājums. Kāds tam ir iemesls – politiskā loģika vai kādas trešās puses interešu apkalpošana?
Politiskā “matemātika” stabilas valdības izveidošanai neprasa obligātu ZZS klātbūtni. JKP un KPV.LV katrai ir pa sešpadsmit vietām parlamentā, un partijas atzinušas, ka daudzos jautājumos viņu nostāja sakrīt, Nacionālajai apvienībai un Attīstībai/Par ir pa 13 vietām, Jaunajai Vienotībai” 8 vietas, ZZS – 11, bet Saskaņai 23 vietas.
Lai arī Saeima ir sadrumstalota, tomēr valdību, neaicinot tajā ne Saskaņu, ne ZZS, izveidot ir iespējams. Vēl vairāk, kā nesen izteicās ekspremjers Māris Gailis, arī mazākuma valdība Latvijā ir pilnīgi strādāt spējīga (tādas savulaik bija Gaiļa un Birkava valdības), bet apgalvojumi, ka ar 53 koalīcijas balsīm nav pietiekami stabilai valdībai, neiztur kritiku. Kur tādā gadījumā meklējama valdības veidošanas sarunu izgāšanās “āža kāja”? Diemžēl izskaties, ka tie varētu būt joprojām gana stiprie marionešu vadīšanas striķīši, kuru raustītājs atrodas tepat, Puzes mežos. Viens no galvenajiem argumentiem marionešu aktivizēšanai varētu būt vēlme nepieļaut Iekšlietu un Tieslietu ministriju nonākšanu JKP pārraudzībā. Bet tieši šīs ministrijas JKP jau nosaukusi kā savu prioritāro interešu sfēru. Iepriekš JKP norādīja, ka vēlētos pārraudzīt arī Nacionālās apvienības “lauciņu” – Vides un reģionālās attīstības ministriju. Ja šādi plāni īstenotos, tad kādas piejūras pilsētas no amata pienākumu pildīšanas atstādinātam mēram visai drīz varētu sākties nopietnas problēmas. Pietiktu jau ar to vien, ja VARAM beidzot uz Ventspils pašvaldībā notiekošajiem procesiem paraudzītos nevis formāli un atrakstīšanās līmenī, bet gan pēc būtības.
Iespējams, runas par Aivara Lemberga ietekmi politikā šodien tiešām nav pat izēstas olas čaumalas vērtas, taču tikpat labu iespējams, ka vēl no vecajiem, labajiem laikiem viņam saglabājušies kādi interesanti “papīriņi, kuri vajadzības reizē ļauj ja ne kontrolēt, tad vismaz pietiekami lielā mērā ietekmēt notikumu gaitu. Runa ir par tiem pašiem “Gitas failiem”, runas par kuriem ik pa laikam parādās (tāpat kā šo dokumentu kopijas) un atkal pazūd. Taču viss joks slēpjas tur, ka ja vien tiesībsargājošās iestādes nopietni ķertos pie šīs lietas izmeklēšanas, ne vienam vien bagātam un ietekmīgam cilvēkam par politisko korupciju draudētu notiesājošs spriedums ar visām no tā izrietošajām sekām.
Savulaik Ventspils saimniekam vajadzīgas partijas un politiķi tikuši “piebaroti” no tā saucamās melnās kases, kura atradās Lemberga vadītās Biznesa attīstības asociācijas pārziņā. Savukārt grāmatvedības dokumentos vai “Gitas failos” skrupulozi uzskaitīts, kādas summas no tā sauktā 5% fonda kopš 2000.gadu sākuma līdz aptuveni 2006. gada beigām tolaik ietekmīgās politiskās partijas un politiķi saņēma.
2007. gada vasarā laikā tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei saistībā ar Aivara Lemberga krimināllietas izmeklēšanu Ģenerālprokuratūras departamenta prokurors raksta: “5% nauda tika izmantota, veicot maksājumus kukuļu veidā fiziskām un juridiskām personām. Ir pamats uzskatīt, ka maksājumi veikti arī politiķiem un politiskām partijām.” Iespējams, no 2001. līdz 2006. gadam pie partijām un politiķiem aizplūduši vismaz septiņi miljoni dolāru. Starp šo miljonu iespējamām saņēmējām ir arī partijas, kuras joprojām ir pie varas. Turklāt vienai no tām joprojām ir tas pats priekšsēdētājs, kurš šajā postenī bija arī “melnās kases” ziedu laikos.
Kāpēc “melnās kases” lieta nekust ne no vietas? Vai tādēļ, ka trūkst pierādījumu, vai arī tādēļ, ka šis stāsts ir saistīts ar pārlieku ietekmīgiem cilvēkiem? Publiskajā telpā rodamā informācija liek domāt, ka pierādījumu ir gana.
Grasmanes grāmatvedības tabulās korupcijas fonda izlietojums ir daļēji vai pilnībā šifrēts, taču rodami arī partiju nosaukumi, kā arī vārdi un uzvārdi – Zemnieks, ZZS, Pleskavas šoseja, Zaļie, J.P., D.P., Zvaigznīšu brīdis, Mācītājs, Krāsotājs, Āpsis, Izkapts, Šoferis, Arājs, J.Lor., V.Krišt, A.G., V.Birk., Apinis, Iesalnieks utt.. Par konkrētu politiķu saistību ar Lembergu un tās ietekmi konkrētu jautājumu lemšanā norāda arī liecinieku pratināšanas protokoli Lemberga krimināllietā (publiskoti L.Lapsas, I.Saatčianes grāmatā Kā nozagt miljardu).
Vladimirs Kolmogorcevs 2007. gada augustā liecina: “Pilnīgi visās sapulcēs, kurās tika lemts par LNT izveidi un par Ventspils nafta privatizāciju, piedalījās tieši vai netieši Aivars Lembergs. Šajās sapulcēs piedalījās arī politiķi. Es redzēju Andreju Krastiņu, Guntaru Krastu. Gandrīz vienmēr bija Ojārs Kehris. Pārējos redzēju vienu, divas reizes. Bija arī Čevers, Grīnblats, dažas reizes bija ieradies arī finanšu ministrs Osis, kurš uzstājās kā eksperts (..) Manuprāt bija arī Panteļējevs. Pamatā bija Latvijas ceļa, tēvzemiešu, Saimnieka pārstāvji (..) Laikam politiķi nāca tāpēc, lai parādītu mums, ka ir valdības atbalsts šim privatizācijas procesam. Uzskatu, ka iniciatīva tam, lai piedalītos sarunās politiķi un vispār, lai tiktu risināts jautājums par Ventspils naftas privatizāciju, nāca no Ventspils. Lembergs pateica, ka politiķiem būs jādod 20% Ventspils naftas akcijas par to, lai viņi izpildītu savu uzdevumu un tad saņemtu atlīdzību.”
Arī kādreizējais Latvijas Krājbankas prezidents un 8.Saeimas deputāts Arnolds Laksa atzinis, ka Ventspils domes priekštelpā bieži saticies ar politiķiem: “Visa sabiedrība zināja, ka politiķi brauc uz Ventspili atskaitīties par padarītiem darbiem un nedarbiem. Bieži vien man nācās klausīties Lemberga replikas, ka naudu viņš maksā, bet politiķi neko nevar izdarīt”.
To, ka partijām maksāts par konkrētu uzdevumu veikšanu apliecina arī Jāņa Blažēvičs atbilde uz jautājumu, par ko īsti ZS pārstāvjiem piešķirti 7000 latu. Tas darīts tādēļ, “lai viņi Rīgas domē veiktu buldozera lomu – aizstāvētu Ventspils ostas intereses”.
No protokoliem izriet, ka visbiežāk politiķi braukuši pirms vēlēšanām, izklāstījuši savas vajadzības, uzklausījuši priekšlikumus, un atskaitījušies, kādu politiku realizēs.
Lielākā daļa minēto partiju no politiskās skatuves ir nogājušas. Taču ir arī palicējas. Piemēram, “Gitas failos” minētie ZZS, zaļie un tēvzemieši. Pie varas grožiem joprojām ir daži no tiem politiķiem, kuri savulaik brauca uz Ventspili saņemt uzdevumus un atskaitīties. Vai tiešām mums jātic, ka reiz iestaigātā taciņa viņiem būs piemirsusies?
Nobeiguma vietā gribētu citēt Rīgas arhibīskaps metropolīta Zbigņeva Stankeviča šovasar Aglonas svētkos teikto: “Alkatības, slimīgu ambīciju, varas kāres, savtīgu interešu un viltus ideoloģiju grēks ir tas, kas traucē Latvijai uzplaukt un ziedēt, pilnā mērā piepildīt savu misiju Dieva plānā. Alkatības un savtīgu interešu grēks slāpē un smacē Latvijas attīstību.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
