Valdības veidošanas gaitā joprojām ir daudz neskaidrību – gan par to, kuras partijas veidos koalīciju, gan par to, kura politiskā spēka pārstāvis ieņems premjera amatu. Politiķu viedokļi minētajos jautājumā ir atšķirīgi, un arī neoficiāli viņi pauž, ka pagaidām prognozēt sarunu iznākumu ir pāragri. Tikmēr valdības veidošanas iniciators – Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns sarunu partneriem pārmet aizkulišu spēles, kas liecina par aizmuguriskām sarunām.
Daļa politiķu uzskata, ka mazākas izredzes uz premjera amatu pašlaik ir KPV LV, bet valdība JKP un Attīstībai/Par! vadībā varētu būt reālāks scenārijs. Paši KPV LV nepiekrīt šādam skatījumam par savām izredzēm un redz iespēju vadīt Ministru kabinetu.
Situācijā, kad sarunas paralēli organizē visi trīs augstākminētie politiskie spēki, pašlaik neesot skaidrs, kurš uzņemsies galveno iniciatīvu. Apstākļi mainītos, ja atsevišķas no tām nolemtu izveidot bloku vai nu savā starpā, vai ar kādu citu no vēl trīs labēji centriskām partijām. Šādai apvienībai būtu lielāks deputātu skaits, līdz ar to arī plašākas iespējas vest rezultatīvākas sarunas.
Bordāns: Sarunu partneri “bīda” savas intereses
Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo JKP nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības “aiz kadra”, kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli LTV Rīta panorāmā pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.
Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.
JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību, un ministru posteņu sadalījumu.
Citas “labēji centriskās” partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.
Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.
Politiķis stāstīja, ka JKP esot vēlējusies, lai “līdz aptuveni šodienai” partijas formulē attieksmi pret JKP piedāvājumu, bet tālāk sāktos partiju darbs pie darbu plānu izstrādes konkrētajās nozarēs potenciālo darītāju vadībā.
Skaidrojot jautājumus radījušos aspektus savā piedāvājumā, JKP līderis izteicās, ka ārlietu ministrs piedāvāts nepolitisks, jo viņš neredzot iemeslus, kāpēc šim cilvēkam būtu jābūt politiskam – “ģeopolitiskā situācija vienmēr ir kaut kāda”, šodien tā neesot īpaši citādāka kā pirms vairākiem gadiem, bet Brexit esot vienkārši vienas valsts izstāšanās no Eiropas Savienības. “Nu un kas?! Latvijas drošību tas neietekmē,” sprieda Bordāns.
Pretēji ierastajam, kad premjera partija kontrolē arī Finanšu ministriju, JKP to piedāvājusi vadīt citam partnerim, “lai piedāvājums būtu visām partijām motivējošs”. Savukārt Ekonomikas ministriju piedāvāts vadīt KPV LV, jo tā priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likusi uz OIK sistēmas likvidēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vēlas vadīt JKP pati, jo tai ir būtiska loma Eiropas Savienības fondu sadalē un caur to var “pieskatīt” arī Rīgas pašvaldības darbu.
Ja JKP paliktu opozīcijā, tad, pēc Bordāna vārdiem, Latvija iepazītu “reālu opozīciju”. JKP šajā laikā krātu spēkus uz nākamo Saeimu. Esam pārliecināti, ka arī šādā gadījumā mūsu vēlētāji nebūtu zaudētāji, izteicās Bordāns.
Trim spēkiem katram savas sarunas
Valdības veidošanas sarunas paralēli organizē vai pauž gatavību turpināt gan Attīstībai/Par!, gan KPV LV un JKP. KPV LV sarunas turpina ar visām tā dēvētajām centriskajām, centriski labējām jeb latviskā spārna partijām.
Arī Attīstībai/Par! paziņojusi, ka vēlas, lai valdības veidošanas sarunās tiek iesaistītas visas šīs partijas un pati uzņēmusies lielāku lomu tādu rīkošanā. Trešdien plānotas pirmās tās rosinātās tikšanās – ar partiju apvienības Jaunā Vienotība un nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvjiem.
Tikmēr JKP paziņojusi, ka nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību. Tā piedāvā veidot piecu partiju koalīciju, opozīcijā bez Saskaņas atstājot arī Zaļo un zemnieku savienību.
Līdz šim skaidru viedokli par JKP piedāvājumu vienīgā ir formulējusi Attīstībai/Par!, to noraidot, jo vispirms vēlas panākt vienošanos par paveicamajiem darbiem. Ir sagaidāms, ka abas partijas vēl tiksies uz sarunām.
Pārējie politiskie spēki, kurus JKP aicinājusi darboties jaunajā koalīcijā, vēl nav formulējušas viedokli par to. Vienlaikus daļa gan sliecas piekrist Attīstībai/Par!, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.
