Ja šogad tiktu īstenoti visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro, sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).
“Mums 2019.gadā nebūs iespējas pārdalīt jaunu naudu, jo jautājums ir par to, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī. Jaunās valdības politika sāktos ar 2020.gadu,” teica Kariņš.
Vienlaikus viņš pauda, ka griba vai apetīte pašlaik nedaudz pārsniedz iespējas, bet tajā pašā laikā nav pilnīgi nesamērojama. Ja partijas vienosies parakstīt fiskālās disciplīnas līgumu, tad vienā gadā pilnā apjomā šos pasākumus nevarēs izpildīt, skaidroja premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka iesniegtos priekšlikumus varētu īstenot pakāpeniski.
Politiķis uzsvēra, ka šogad nav plānots ieviest jaunus nodokļus, un plānots iekļauties “budžeta deficīta rāmī”, lai ar Eiropas Komisiju nebūtu “jāpārskaņo jauns vai konceptuāli jauns budžeta projekts”.
Kariņš apliecināja, ka lēmumus par mediķu algu palielināšanu paredzēts īstenot. Vaicāts, no kuriem līdzšinējās valdības solījumiem, iespējams, varētu atteikties, Kariņš atbildēja: “Mēs neskatāmies uz to, ka mums būtu jāatsakās no [līdzšinējās] valdības solījumiem. Jautājums ir, vai visiem solījumiem ir vai nav segums. Gandrīz visiem ir,” viņš sacīja.
2020.gada visu priekšlikumu īstenošanai nepieciešamie papildu tēriņi varētu būt 1,2 miljardu eiro apmērā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās informācija.
Partijas Attīstības/Par! līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce žurnālistiem pirmdien sacīja, ka partijas tuvākajās dienās turpinās darbu pie jautājumiem, kas vēl netika atrisināti. Tomēr neesot nekā tāda, kas būtu nepārvarams, teica Pūce.
Runājot par budžeta jautājumiem, Pūce norādīja, ka topošās valdības pārstāvji varētu lemt arī par kādu pasākumu pārskatīšanu. Piemēram, ir budžeta lietas, kuras vairums partiju neuzskata par objektīvu turpināt pildīt, skaidroja Pūce. Starp pārskatāmiem jautājumiem varētu būt pašvaldību nodokļu ieņēmumu garantēšana 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Tomēr par šo jautājumu varētu diskutēt budžeta izskatīšanas procesā, skaidroja politiķis.
Viņš arī piebilda, ka starp priekšlikumiem valdības deklarācijai, kas varētu prasīt visvairāk līdzekļu, varētu būt apņemšanās panākt, lai darbaspēka nodokļi Latvijā būtu konkurētspējīgākie Baltijā, kā arī iecere pildīt Augstskolu likumā noteikto par finansējumu.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns uzsvēra, ka ir arī daudz jautājumu, kas neprasa papildu naudas ieguldījumus. Kā piemēru viņš minēja jautājumu par Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras sadarbību.
Zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka politiķi iet uz to, lai atrastu kopsaucējus dažādos jautājumos un nepārvaramas pretrunas nav iezīmējušās.
Kā ziņots, Kariņš topošās valdības partneriem solījis piedāvāt parakstīt Fiskālo paktu, tostarp apņemoties šogad neatbalstīt nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu. Ar šo dokumentu partijas apņemšoties izpildīt un turēties pie Latvijas vidējā termiņa budžeta prognozēm.
Šodien topošās valdības politiķi uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu viedokli par iecerētās deklarācijas ietekmi uz valsts budžetu.
LETA arī vēstīja, ka ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads ir sācies ar tā dēvēto “pagaidu budžetu”.
2018.gada oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā nav ietverti nedz budžeta izdevumi, nedz pasākumi ieņēmumu nodrošināšanai, jo par to būs jālemj jaunajam Ministru kabinetam.
Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.
Tolaik finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka nākamajai valdībai tiks nodots sabalansēts un fiskālās disciplīnas principiem atbilstošs 2019.gada budžeta plāns. Pēc viņas teiktā, aizejošā valdība nepiedāvā nedz budžeta izdevumus, nedz pasākumus ieņēmumu nodrošināšanai, jo par tiem lēmums būs jāpieņem jaunajai valdībai.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonu eiro apmērā. Tomēr ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieprasīja 1,1 miljardu eiro.
2018.gada decembrī Fiskālās disciplīnas padome (FDP) paziņoja, ka jaunajai valdībai neizbēgami būs jākonsolidē 2019.gada budžets.
FDP arī nosūtīja Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019.gada 1.janvāra paredzēja palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.
“Lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019.gadā – 87 483 708 eiro, 2020.gadā – 191 227 820 eiro un 2021.gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019.gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu,” uzsvēra fiskālās disciplīnas uzraugi.
Autors: LETA / Foto: LETA
