Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos likuma grozījumus, paredzot, ka no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Galīgo lēmumu gan vēl jāpieņem Saeimai, kur sagaidāmas spraigas diskusijas.
Saskaņu pārstāvošais parlamenta deputāts Igors Pimenovs valdības sēdē gan lūdza šos rosinājumus vispirms vērtēt valdības komitejā vai valsts sekretāru sanāksmē, tādēļ aicinot atlikt lemšanu par šo jautājumu. Taču Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tam nepiekrita, norādot, ka likuma grozījumi vērtēti Mazākumtautību konsultatīvajā padomē, kur galvenie jautājumi bijuši saistībā ar sekmīgu pārejas procesu un atbalstu pedagogiem.
Nozares ministrs uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Jau ziņots, ka decembrī valdība konceptuāli jau atbalstīja pakāpeniski pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet 9.klašu skolēni valsts pabaudījumus tikai valsts valodā kārtos no 2019./2020.mācību gada. Savukārt no 2021./2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Autors: Ventspilnieks.lv/LETA / Foto: LETA
