Valdība šodien aiz slēgtām durvīm atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts elektrifikāciju sākt Ventspils virzienā, pirmajā posmā elektrificējot līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, atbilstoši jaunākajam piedāvājumam projekts tiks sākts Rīgas virzienā. Pirmajā posmā elektrifikācija notiks līnijās Daugavpils-Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava). Aptuvenās projekta pirmā posma izmaksas – 519 miljoni eiro.
Vienlaikus valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu projektam.
Tāpat uzdots Satiksmes ministrijai un AS Latvijas Dzelzceļš sadarbībā ar Finanšu ministriju meklēt alternatīvas iespējas projekta finansēšanai, neparedzot valsts budžeta līdzfinansējumu projektam, ja tas negatīvi ietekmē vispārējās valdības budžetu.
Valdība konceptuāli atbalstījusi kapitāla palielināšanu Latvijas Dzelzceļam, ja tā neietekmētu vispārējās valdības budžeta deficītu. Ja kapitāla palielināšana ietekmētu valsts budžeta deficītu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par alternatīviem risinājumiem.
Ministru kabinets arī uzdevis Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai un Latvijas Dzelzceļam turpināt sarunas ar Eiropas Investīciju banku par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalsta iespējām projekta īstenošanai, kā arī, izstrādājot priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam pēc 2020.gada, paredzēts dzelzceļa elektrifikācijas projekta otrā posma īstenošanu.
Tiks izveidota darba grupu par obligātā iepirkuma komponentes, speciālu pieslēguma nosacījumu piemērošanas elektroenerģijas lietotājiem un pieslēguma maksas noteikšanas jautājumiem projekta īstenošanā. Līdz 1.jūnijam Ministru kabinetā jāiesniedz nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.
Koalīcijai piedāvāts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu sākt ar Rīgas, nevis Ventspils virzienu, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis pagājušajā nedēļā norādīja, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī Eiropas Savienības (ES) konsultantu ieteikumiem finansiāli izdevīgāk elektrifikācijas projektu ir sākt ar Rīgas virzienu. Šajā gadījumā gan iespējami tehniski sarežģījumi, ņemot vērā projektā Rail Baltica plānoto infrastruktūras būvniecību, taču ekspertu skatījumā abu projektu īstenošana ir salāgojama.
Tāpat vēstīts, ka sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija iecerēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas bija paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam bija iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šī posma kopējās izmaksas plānotas 519 miljoni eiro. Savukārt pēc 2023.gada bija plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, bet laikā no 2025. līdz 2030.gadam – rekonstruēt esošos elektrificētos posmus Pierīgā.
Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir viens no lielākajiem līdz šim plānotajiem dzelzceļa investīciju projektiem Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
