Valdība piektdien apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi šo summu sadalot ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.
Pašvaldību budžetu ieņēmumu korekcija fiskālo telpu 2020. gadā uzlabos par 80,7 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansējumu, tiks sagatavoti priekšlikumi sabalansētiem finanšu resursiem reģionālā griezumā. Tiks izvērtētas iespējas mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem un izmaiņas speciālajā dotācijā, nodrošinot, ka speciālā dotācija nav mazāka kā 148,1 miljons eiro un nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi kā 2019. gadā, attiecīgi koriģējot arī 2021. un 2022. gadu.
2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi novirzīti papildu 23 miljoni eiro.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm novirzīti papildu 18,9 miljoni eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljoni eiro.
Papildu pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.
Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā novirzīti papildu 6,3 miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.
Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim novirzīti pieci miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljoni eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Valsts kanceleja
