Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka uzlabot demogrāfiju un vairot dzimstību vairāk varētu īstenojot nevis trešā, bet gan otrā bērna politiku, pauž labklājības ministrs Jānis Reirs.
Viņš skaidroja, ka Demogrāfisko lietu padome apstiprināja nākamajam gadam papildus 28 miljonus eiro, bet vēl pēc gada 32 miljonus eiro trešā bērna politikai, lai palielinātu pabalstus, tomēr padomē šai idejai neesot bijis viennozīmīgs atbalsts. Piemēram, demogrāfs Pēteris Zvidriņš izteicās, ka pareizi būtu veidot tieši otrā bērna politiku, kam piekrīt arī LM.
Ministrs norādīja, ka Latvijā 70% ģimeņu ir viens bērns, tātad būtu tikai loģiski censties īstenot ne tikai trešā, bet arī otrā bērna politiku. Otrā bērna politikas īstenošana, pēc Reira domām, ir loģiska un zinātniski pamatota, īpaši pievēršot uzmanību citām valstīm, kuras veic dažādus demogrāfijas uzlabošanas pasākumus.
Pēc Reira paustā, gadāms, ka nākamgad saistībā ar šiem jautājumiem varētu būt lielas diskusijas gan no politiķu, gan zinātnieku puses.
Reirs norādīja, ka Demogrāfisko lietu padomē izskanēja dažādi priekšlikumi, taču uz nākamā gada budžetu tika apstiprināta trešā bērna politikas veicināšana. Patlaban padomes uzdevumā LM rēķina, cik liels pabalsts pie esošās sistēmas būs par trešo, ceturto un piekto bērnu. Pirmie aprēķini rādot, ka 2019.gadā ar 32 miljoniem eiro nepietiks, lai izpildītu mērķi. Aprēķins par pabalstu apmēru tiks veikts līdz budžeta iesniegšanai, piebilda ministrs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Demogrāfisko lietu padome nolēma, ka pārējie izskanējušie priekšlikumi tiks nodoti tālākai apspriešanai zinātniekiem un sabiedrībai.
Sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm un aizbildņiem, nākamgad papildus piešķirti 8,4 miljoni eiro, un, pēc ministra paustā, nozīmīga daļa finansējuma tiks novirzīta sociālajam darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm. Turklāt no šī budžeta tiks meklēta arī iespēja sociālajiem darbiniekiem nodrošināt papildus finansējumu par kvalitatīvi veiktu darbu.
Reirs arī norādīja, ka nākamgad finansējums tiks novirzīts arī profesionālo audžu ģimeņu atbalstam. Profesionālās audžu ģimenes ir jauna Labklājības ministrijas (LM) programma, kas dos iespēju vajadzības gadījumā bērnus izņemt no vardarbīgām ģimenēm un ievietot, nevis institūcijā, bet šajā ģimenē, lai “bērns nepiedzīvotu tādu traumu kā institūcija”.
Vienlaikus jau esošajām audžu ģimenēm iecerēts palielināt uzturlīdzekļus par bērniem un veidot sociālas aizsardzības sistēmu, proti, maksāt sociālās iemaksas par audžuģimeņu pienākumu veikšanu.
Tāpat ministrs norādīja, ka labklājības jomu un maznodrošinātos tiešā veidā skars veselības nozares budžeta pieaugums. Ministrs sacīja, ka vislielākie citēji no veselības aprūpes pieejamības trūkuma ir maznodrošinātie, tostarp pensionāri.
Viņš arī informēja, ka oktobra beigās vai novembra sākumā tiks sasaukta Senioru lietu padome, kur tiks lemts, kā sadarboties ar Veselības ministriju, lai varētu ietekmēt un vērtēt veselības aprūpes budžeta izlietojumu, kā arī raudzīties, kā mazināt plaisu starp tiem cilvēkiem, kas spējīgi paši samaksāt par veselības aprūpi, un tiem, kas ilgus mēnešus pavada, gaidot rindās.
Jau ziņots, ka valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro.
Finanšu ministrijā informēja, ka demogrāfijas sekmēšanai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 28,2 miljonus eiro, bet sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm un aizbildņiem, – 8,4 miljonus eiro.
Autors: LETA / Foto: LETA
