Tas, ka Latvijas ostas arvien vairāk izjutīs tranzīta kravu apgrozījuma samazinājumu, prognozēts jau faktiski kopš ekonomisko sankciju ieviešanas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, un sekas tam izjūtamas arvien. Atsevišķās nozarēs izteiktāk, un viena no lielākajām cietējām ir tieši tranzīta nozare. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir fakts, ka Krievija turpina pildīt savu solījumu un arvien vairāk kravu novirzīt nevis tranzītā caur Baltijas valstīm un jo īpaši Latviju, bet gan tieši uz savām ostām. To spilgti apliecina aizvadītā gada rādītāju kopsavilkums: kopējais apgrozījums Krievijas ostās pērn pieaudzis līdz pat 787 miljoniem tonnu un tas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija kravu apgrozījuma ziņā pērn piedzīvojusi samazinājumu par 2%, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kas jau tā bija rezultātu ziņā diezgan pieticīgs. Lielu optimismu kravu apgrozījumā nerada arī šis gads, un tam ir vairāki iemesli. Galvenais uzdevums – saglabāt vismaz esošo apgrozījumu un turpināt meklēt jaunas iespējas citos risinājumos. Šis ir pirmais raksts sērijā par tranzīta nozari pērn. Uzsākot jauno gadu, skaidrosim, kāds ir bijis aizvadītais – 2017. gads.
Latvijas ostās pagājušajā gadā tika pārkrauti 61,877 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati. Pērn vislielākais apgrozījums bija beramkravu segmentā: pārkrauts 33,362 miljoni tonnu, kas gada laikā ir pieaugums par 1,7%. Pārkrauto ogļu daudzums sasniedza 17,591 miljonu tonnu, un tas bija par 5,2% vairāk nekā pērn. Tomēr pozitīvo tendenci te vairo pagājušā gada sākumā reģistrētie lielie apgrozījuma skaitļi, kad Krievijas ostas vienkārši “uzkārās” apjoma ziņā un pašas saviem spēkiem nespēja ar lielo apjomu tikt galā, tādēļ novirzīja būtisku daudzumu arī caur Latviju. Arī koksnes šķelda pārkrauta ar pozitīvu līkni: 1,469 miljoni tonnu jeb kāpums par 12,9%. Taču ķīmiskās beramkravas jeb minerālmēsli pārkrauti teju par piekto daļu mazāk – 2,732 miljoni tonnu jeb kritums par 17%.
Lai gan varētu šķist kopumā kaut mazliet, tomēr pozitīva bilance, paraugoties summārā nozīmē aina vairs neizskatās tik daiļa. Lai arī salīdzinājumā ar 2016.gadu vērojams neliels kravu apgrozījuma kāpums, tomēr 33,362 miljoni tonnu ir otrs zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Augstākais rādītājs fiksēts 2012.gadā, kad beramkravu apgrozījums sasniedza 37,279 miljonus tonnu.
Vēl skaitliski lielāks kāpums bijis ģenerālkravu segmentā: pērn pārkrautas kravas 11,599 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2016. gadā. Veiksmīgs gads bijis “ro-ro” jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, kur pārkrauts 3,186 miljoni tonnu un bija kāpums par 14,6%, kā arī kravas konteineros pārkrautās kravas 4,658 miljonu tonnu apjomā (kāpums par 13,7%). Taču kokmateriālu apgrozījums sarucis par 5% un bija 3,243 miljoni tonnu. Šajā segmentā pērn uzrādītie rezultāti ir gana būtisks kāpums, un nozare pamazām atgūstas, tomēr šis ir joprojām piektais zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.
Tomēr visu kopējo ainu zem ūdens pavelk kritums lejamkravu apgrozījuma segmentā, kur pērn pārkrauts kopumā 16,915 miljonus tonnu. Tas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti – 16,11 miljoni tonnu (-13,9%), bet jēlnafta Latvijas ostās pārkrauta tikai 34 200 tonnu apmērā un ir samazinājums par 37,2%. Pērn uzrādītais rezultāts ir absolūts antirekords. Taču vēl pirms trim gadiem šajā jomā bija pēdējo desmit gadu laikā lielākais apgrozījums – vairāk nekā pusotru reizi lielāks jeb 26,530 miljoni tonnu.
KĀ KLĀJIES VENTSPILS OSTĀ?
Latvijas ostu vidū joprojām līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu. Tiesa, atšķirībā no abām pārējām lielajām ostām – Ventspils un Liepājas, galvaspilsētā vērojams kravu apgrozījums kritums, sasniedzot 9,2%.
Ventspils osta gadu noslēdza uz simboliski pozitīvas nots – pateicoties gada sākumā piedzīvotajam ļoti pozitīvajam apgrozījuma kāpumam, ar katru mēnesi lielā pieauguma procentuālā zīme attiecībā pret pērno gadu arvien saruka, līdz gada noslēgumā bija vairs tikai 6,5% jeb 20,035 miljoni tonnu. Lai arī neliels kāpums, tomēr kopumā tas ir otrs zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.
Turpina sasparoties Liepājas osta. Lai arī tās apgrozījums pērn bija vairāk nekā trīs reizes mazāks nekā Ventspilij un sasniedza 6,588 miljonus tonnu, tomēr tas ir kāpums par 16%. Turklāt Liepājas osta arvien vairāk fokusējas savā segmentā – vēlas kļūt par galveno graudu pārkrāvēju valstī, lai gan Ventspils ostā ar pašvaldības svētību šobrīd jau ir paplašināts liels graudu terminālis un arī galvaspilsēta rosās šajā virzienā.
LIETUVA ATRAUJAS NO LATVIJAS
Kravu pārvadājumu apmēri ir sarukuši arī Latvijas dzelzceļa tīklā. Pērn apgrozījums bija 43,79 miljoni tonnu, taču tas bija par 8,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši sarucis tranzīta apjoms caur ostām – par 11,3% līdz 35,04 miljoniem tonnu. Kamēr VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas kompānijas vairāk rūpē- jas par pamatlīdzekļu vērtību celšanu, bet mazāk domā par tarifu jautājumiem, tikmēr Latvijai atkal garām auļo kaimiņzeme Lietuva. Tur dzelzceļa pārvadājumu apjomi pagājušajā gadā pieauguši par veseliem 10% un sasniedza jau 53,5 miljonus tonnu…
Klaipēdas osta turpina izaugsmi un ir priekšā Rīgas ostai jau par desmit miljoniem tonnu. Kamēr Rīgas ostai kritums, tikmēr procentuālā zīmē tuvu šim skaitlim, tikai ar plusa zīmi, ir Klaipēda.
Ir viela pārdomām arī vienkāršam iedzīvotājam. Bet ko mēs vēl varam darīt lietas labā, lai situāciju kaut cik labotu un stabilizētu? Par to mūsu turpmākajos laikraksta numuros, kad analizēsim jau konkrētus segmentus un runāsim ar nozares pārstāvjiem par izredzēm, tendencēm un iespējām, galu galā arī par to, kāpēc esam tur, kur esam.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
