Ministru kabinetā otrdien apstiprināti prioritārie Latvijas zinātnes virzieni 2018.–2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izvirzījusi deviņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka prioritātes definētas tā, lai zinātnieki koncentrētu savu darbu uz mūsu valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
“Mums ir nepieciešama iespējami plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs. Es īpaši gribētu izcelt matemātiku, nozari, kas ir pamatā gan IT attīstībai, gan visu pārējo zinātņu nozaru, tai skaitā sociālo un pat humanitāro zinātņu pētījumiem. Fokuss uz sabiedrības vajadzībām ir svarīgs arī fundamentālajai zinātnei, lai tā varētu veidot šo, mums nepieciešamo, zināšanu bāzi – gan mūsu ekonomikai, gan kvalitatīvai izglītībai un uzņēmumu veiktspējai,” valdības sēdē norādīja Šadurskis.
Nākamgad kopējais valsts finansējums zinātniskiem pētījumiem pieaugs par 3,9 miljoniem eiro. Pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
