Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes, norāda Finanšu ministrija.
Ekonomikas izaugsmi šajā gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu (ja tā tiešām notiks – red.), gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.
Ministrija prognozē, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. Toties nākamajā gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Gada vidējo inflāciju šim gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.
“Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem,” teikts ministrijas publiskotajās prognozēs.
28.04.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
