Pagājušajā gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 138 eiro mēnesī. Pēdējos gados mājokļa izdevumi nav būtiski mainījušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mājokļa uzturēšanai pērn vidēji tērēja 13,5% no mājsaimniecības ienākumiem.
Rīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 164 eiro mēnesī, bet reģionos izdevumi bija mazāki: Pierīgā – 158 eiro, Zemgalē – 130 eiro, Kurzemē – 116 eiro, Vidzemē – 108 eiro un Latgalē – 99 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.
Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,8%, pāriem ar diviem bērniem – 13,2% no rīcībā esošajiem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 21,7% no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana izmaksāja 20,3% no ienākumiem. Savukārt vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem izdevumi par mājokli bija ievērojami lielāki – 25,5% no ienākumiem.
2017.gadā tikai 20,2% mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 46,9% mājsaimniecību (2016.gadā – 50,1%). Šo izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 32,9% mājsaimniecību (2016. gadā – 30,5%).
Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 45,2% šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Kurzemē un Rīgā bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,4% un 28,6%.
Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7%) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 38,6% nepilno ģimeņu un 36,1 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu (13,8%) un pāriem ar diviem bērniem (22,8%) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.
2017. gadā 11,4 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp nepilnajām ģimenēm (24,7%), pāriem ar diviem bērniem (16,6%) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (15,9%). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,7%) un mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vismaz 65 gadu vecumā (6,8%).
Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri, hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu un citus izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, interneta pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
