Latvijas Izglītības fonda mājaslapā pieejams pētījums par Saldus, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas konkurētspēju. Pētījumu veicis SAI EM metodoloģijas, un, kā teikts pētījuma ievadā, “pilsētu spēja attīstīties un dot saviem iedzīvotājiem labklājību ir cieši saistīta ar to konkurētspēju uzņēmumu, investīciju un cilvēku piesaistīšanā. Pilsētu pašvaldības lielā mērā ar savu darbību un finanšu līdzekļiem (pārsvarā budžeta) var kompensēt ģeogrāfiskās, resursu un citas objektīvi izveidojušās nepilnības, kā arī dažādu iepriekšējā laikā iegūtu nevēlamu procesu inerci”.
Ventspilnieks.lv aicināja uz sarunu divus no pētījuma autoriem: ekonomistu Romanu Vitkovski un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektoru Egīlu Fortiņu.
Kādēļ tapa šis pētījums par Kurzemes pilsētu konkurētspēju?
Liela daļa transporta un loģistikas uzņēmumu, kā arī dažādu citu uzņēmumu asociācijas interesējas par to, kurās Kurzemes pilsētās vērojama augšupejoša tendence un kurās no tām, no dinamikas viedokļa, būtu interesantāk plānot savu biznesu nākotnē. Mums bija svarīgi noskaidrot to uzņēmēju viedokli, kuri šajās pilsētās pelna naudu vai arī domā to darīt. Aptauja aptvēra tikai tādus uzņēmumus, kuri darbojas vairāk nekā vienā pilsētā, no kurām vismaz viena ir kāda no minētajām. Tas tika darīts, lai iegūtu to uzņēmēju viedokli, kuriem bija un ir darbības vietas izvēle, jo tikai vienā pilsētā rezidējoši uzņēmēji bieži nav pat painteresējušies par darbības iespējām citās pilsētās. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kāda ir uzņēmēju attieksme par darbību attiecīgajās pilsētās neatkarīgi no jebkādu trešo personu – valdības, pašvaldības vai preses – proponētā viedokļa.
Jāatzīmē, ka viedokļu noskaidrošanas metodei nav nekāda sakara ar statistikas metodēm, jo tajā tiek veidots pēc iespējas pilns labo un slikto viedokļu saraksts. Atzīmēšu, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāku lomu spēlē nevis cena, bet gan viedoklis. Tātad konkurences cīņa notiek ne tikai cenas par vienu un to pašu lietu, bet arī viedokļu ziņā. Šo konkurences veidu sauc par ārpuscenas konkurenci, un Pols Krugmans par šā efekta pētījumiem saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Ikvienam ir saprotams, ka pilsētu labklājība ir tieši atkarīga no uzņēmēju klātbūtnes un darbības tajā. Uzņēmēju darbība rada darba vietas, veicina celtniecības, pakalpojumu, kultūras dzīves, transporta, komunikāciju un citu attīstību. Savukārt pilsētu spēju piesaistīt uzņēmējus bez dažādiem skaitliskiem parametriem galvenokārt nosaka tieši uzņēmēju viedokļi, kas liek izlemt darboties vienā vai otrā pilsētā.
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sabiedrībā iesakņojusies pārliecība, ka Ventspils ir viena no veiksmīgākajām un bagātākajām Latvijas pilsētām. Uzņēmēju ieskatā tā tiešām ir. Bet vai arī bija kādi pārsteigumi?
Savs pārsteigums saistībā ar Ventspili tiešām bija. Par šo pilsētu bija visvairāk atbilžu, kuras bija vai nu galēji labas, vai arī galēji sliktas. Pārējās pilsētās bija daudz atbilžu, kuras svārstījās kaut kur pa vidu.
Bet tas jau ir labi! Tas nozīmē, ka vienaldzīgo nav…
Diemžēl jāsaka, ka Ventspilī galēji negatīvs vērtējums ir par vienu punktu lielāks nekā pozitīvais. Piemēram, Liepājā savas darbošanās pieredzi labi un apmierinoši vērtē 75% aptaujāto, slikti – 12%; Kuldīgā labi un apmierinoši – 100%; Saldū labi un apmierinoši – 50%, slikti – 25%; Talsos labi un apmierinoši – 33%, slikti – 33%, bet Ventspilī labs un apmierinošs vērtējums bija 65% aptaujāto, slikts – 27%.
Salīdzinājumam minēšu Rīgas rādītājus: labi un apmierinoši uzņēmējdarbības iespējas galvaspilsētā vērtē 78%, slikti – tikai 11 procentu. Jautājām arī, kādi faktori ietekmē uzņēmumu filiāļu atvēršanu vai neatvēršanu. Un, lūk, kāds ir rezultāts – Liepājā filiāles uzņēmēji neatverot loģistikas problēmu dēļ, bet bagātajā Ventspilī – atbilstoša darbaspēka trūkuma, mazas pirktspējas un pircēju skaita dēļ. Kuldīgā problēma esot augstas izmaksas, par Saldu un Talsiem iemesli nav uzrādīti.
Tomēr saskaņā ar statistiku 2015. gadā Ventspilī trūcīgo ģimeņu statusam atbilda 3,5% ģimeņu, un šajā pilsētā arī ir vislielākais bruto ienākums privātajā sektorā strādājošajiem. No kurienes tad zemā pirktspēja?
Zemā pirktspēja pie augstāka vidējā algu līmeņa rāda, ka Ventspilī var būt problēmas ar ienākumu sadalījumu – lielāks skaits mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un mazāks skaits mājsaimniecību ar ļoti lieliem ienākumiem. Tāpēc pircēju vai klientu skaits ar vidēju pirktspēju atsevišķos sektoros var būt arī nepietiekams. Ja samērā nelielai daļai iedzīvotāju ir ļoti augsti ienākumi, bet pārējiem – nelieli, vidējo ienākumu rādītājs attiecīgajā pilsētā vienalga būs augsts, bet lielas daļas iedzīvotāju pirkstspēja būs zema.
Kā uzņēmēji vērtē pašvaldības institūciju darbību? Atzīstiet, pašvaldības attieksme uzņēmējiem tomēr ir nozīmīgs iegansts izvēles izdarīšanai par labu tai vai citai pilsētai.
Gan Ventspilī, gan Talsos tika mesti akmeņi pašvaldību dārziņos. Proti, pēc uzņēmēju domām, šīs pašvaldības jaucoties iekšā brīvajā konkurencē, bet nepaklausīgajiem uzņēmējiem tiekot likti arī mākslīgi radīti šķēršļi. Mūsu aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pašvaldības ierēdņi uz uzdotajiem jautājumiem, piemēram, Liepājā, atbild vidēji ilgā laikā, bet Ventspilī – maksimāli ilgā laikā. Tas ir slikts signāls uzņēmējiem, tāpat kā viņu pieredzē balstītais viedoklis, ka Ventspils pašvaldība papildus likumā noteiktajiem dokumentiem noteikusi vēl papildu dokumentu nepieciešamību. Arī šis signāls nav labs, jo var liecināt par pašvaldības pārlieku birokratizēšanos, mēģinājumiem ierobežot konkurenci vai arī realizēt kaut kādu pašvaldības īpašu vēlmi.
Pārlieka birokratizācija un mākslīga šķēršļu likšana. Kā, jūsuprāt, tā izpaužas?
Kaut vai birokrātisko prasību pildīšanā un dažādās saskaņošanās. Klasisks piemērs tam bija pērn Latvijas televīzijas “Aizliegtajā paņēmienā” rādītais sižets par eksperimentu ar bistro “Frics” atvēršanu Jūrmalā un tam nepieciešamajiem saskaņojumiem. Jūs domājat, ka daudzi mazie uzņēmumi pēc šā sižeta Jūrmalā vēlēsies atvērt vasaras kafejnīcas? Ļoti par to šaubos. Bet tas ir spilgts piemērs tam, kā ar dažādu saskaņojumu pieprasīšanu var sabojāt uzņēmējam visu biznesu. Nereti tas tiek darīts, lai pašvaldības līmenī atbalstītu “savējos” un neļautu attīstīties konkurējošiem uzņēmumiem. Par Ventspili runājot, uzņēmējiem saistībā ar konkurenci domas dalījās – pēc viņu teiktā, pašvaldība gan atbalsta brīvu konkurenci, gan saprātīgi to iegrožo, gan atbalsta tikai savējos. Savukārt Liepājā dominē viedoklis, ka šajā pilsētā pastāv tikai brīva konkurence. Saskaņā ar uzņēmēju teikto Ventspilī ir vēl kāda citām pilsētām neraksturīga iezīme – “silti ieteikumi” materiāli un finansiāli atbalstīt pašvaldības projektus, kā arī dažādi maksājumi ziedojumu veidā. Daļai uzņēmēju tas savam biznesam liek izvēlēties citu vietu.
Vēl viena nopietna problēma ir darbaspēks. No apskatītājam pilsētām Ventspilī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu ir lielas problēmas. Var secināt, ka pašvaldība nav šai problēmai savlaicīgi pievērsusi uzmanību, un, lai arī pilsēta izglītībai atvēl pietiekami lielas summas, ir augstskola, profesionālais kompetenču centrs un profesionāli tehniskā skola, nepieciešamajām pārkvalifikācijas programmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Rezumējot pētījuma rezultātus, ko jūs varat teikt par Ventspils konkurētspēju uz pārējo minēto Kurzemes pilsētu fona?
Ventspils vide pārsvarā ne ar ko neatšķiras no Liepājas, bet tai ir mazāks iedzīvotāju skaits, lielākais izmantoto un izmantojamo līdzekļu daudzums uz vienu iedzīvotāju, kā arī bijis zelta periods, kura laikā pilsēta tika daudz agrāk sakārtota pretēji Liepājai, Kuldīgai, Talsiem un Saldum. Tātad pie tāda mantojuma un lieliem līdzekļiem ir maza atdeve, jo uzņēmēju viedokļi ir tādi, kā ir, – Ventspils ir viduvēja.
Pilsētu reputācijas reitings (punktos) uzņēmēju skatījumā
Galēji “labi”:
Liepāja 22
Ventspils 27
Kuldīga 13
Saldus 12
Talsi 4
Galēji “slikti”:
Liepāja 17
Ventspils 28
Kuldīga 11
Saldus 9
Talsi 11
Vidēji punkti šajā reitingā netika iekļauti.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ieva Lūka/LETA
