Konkursā uz Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatu visaugstāko vērtējumu ieguvusi bijusī Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne-Ansberga oficiāli varēs sākt pildīt jaunos pienākumus, jo viņu amatā otrdien, 30.aprīlī, apstiprināja Ministru kabinets.
Baklāne-Ansberga otrdien valdības sēdes laikā pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt dienestu, kas tiešā mērā ir saistīts arī ar Ventspils pilsētas pašvaldību, kuras vadītājs – smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs regulāri kritizēja līdzšinējo VVD vadību.
Kā valdības sēdē pauda Baklāne-Ansberga, viņai VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.
Iepriekš Valsts kancelejā informēja, ka Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītāja pieredze iegūta, sešus gadus vadot Valsts zemes dienestu. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Ventspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairāku miljonu eiro projekta Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju. Šajā laikā konkursa uzvarētāja apguvusi un izkopusi tādas prasmes kā pārmaiņu vadīšana, organizāciju veidošana un restrukturizācija; uzkrātas arī zināšanas par integrētu teritorijas attīstības plānošanu, teikts viņas raksturojumā.
Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds vadībzinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē. Tāpat viņa, studējot LU Starptautisko attiecību institūtā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. Baklāne-Ansberga teicami pārvalda angļu un krievu valodu, pārzina vācu valodu un pamatzināšanu līmenī prot arī spāņu valodu.
Baklāne-Ansberga norāda, ka viena no viņas prioritātēm ir vides piesārņojošo darbību – jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomas un gaisa piesārņojuma – kontroles sistēmas pilnveidošana un ekoinovāciju ieviešanas sekmēšana. “Kontroles procesu un preventīvo pasākumu attīstību šajās jomās, stājoties Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā, es izvirzītu starp svarīgākajiem darāmajiem darbiem. Ne mazāk svarīgi ir uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, veidojot dialogu ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem. Par darbiem, kas paveikti un kas veicami vides kvalitātes uzlabošanā, tātad arī sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā, jāspēj stāstīt ne tikai vienkārši un saprotami, bet arī caur sabiedrības ieguvumu prizmu,” pauž konkursa uzvarētāja.
Baklānes-Ansbergas kandidatūra ir ieteikta ministram Pūcem, kurš lems, vai šo kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja tur amata pretendente gūst atbalstu, viņa šajā amatā tiks iecelta uz pieciem gadiem.
Konkursa komisija bija vienisprātis par to, ka no visiem pretendentiem tieši Baklāne-Ansberga konkursa gaitā vispārliecinošāk pierādīja savu piemērotību VVD ģenerāldirektora amatam, informēja Valsts kancelejā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, tās sastāvā bija arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga. Pretendentu atlases procesā piedalījās arī neatkarīgi novērotāji no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvija Dabas fonda. Konkursa komisija sadarbojas arī ar drošības iestādēm.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
