Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.
Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.
Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.
Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.
FM skaidroja, ka gadījumā, ja 2019.gada budžets nestāsies spēkā 1.janvārī, tad spēkā būs pagaidu budžets. Tas nozīmē, ka finanšu ministrs apstiprinās valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus.
FM arī piebilda, ka 2018.gada budžets zaudēs spēku šā gada 31.decembrī, līdz ar to arī spēku zaudēs šā gada budžetā noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaru sadalījums, Valsts prezidenta atalgojums utt.
Izstrādājot pagaidu budžetu, FM rosina ņemt vērā arī šos aspektus.
Tāpat ministrijā piebilda, ka ir pozīcijas, kurās izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvu iemeslu dēļ ir jābūt lielākiem par vienu divpadsmito daļu no šā gada izdevumiem. Kā būtiskākās FM minēja mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, Satversmes tiesas spriedumu izpildei par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām, normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, kā arī speciālās dotācijas pieaugums pašvaldībām, lai kompensētu IIN ieņēmumu samazināšanos.
FM veicot analīzi saistībā ar nākamgad nepieciešamajiem tēriņiem, ir konstatēti vairāki problēmjautājumi, kurus nepieciešams atrisināt, šovakar “TV3” ziņu raidījumā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Neatrodot risinājumus, Valsts prezidents nevarētu saņemt algu, kompensācijas pašvaldībām nebūtu pareizas saistībā ar to, ka nākamajā gadā stājas spēkā nodokļu reforma un pedagogu algu pieaugums nebūtu nodrošināts gada pirmajos mēnešos, viņa skaidroja.
Par situāciju FM gatavo ziņojumu valdībā, kur piedāvās trīs risinājumus. Reizniece-Ozola skaidroja, ka viens variants paredz saglabāt situāciju atbilstoši pašreizējam regulējumam. Otrs priekšlikums, kas vērtējams kā “prātīgs”, būtu ņemt vērā 1/12 daļu no vidēja termiņa budžeta, kas atrisinātu situāciju arī, piemēram, ar pedagogu algu pieaugumu. Savukārt trešais priekšlikums paredz izstrādāt un Saeimā pieņemt speciālu likumu minēto problēmjautājumu atrisināšanai.
FM arī informēja, ka darbs ar pagaidu budžetu noslēgsies tad, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiks reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.
Līdz šim valsts strādājusi ar pagaidu budžetu 1999.gadā un 2003.gadā.
Autors: LETA / Foto: LETA
