Ventspils ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā pilsētas mēram jau teju desmit gadus ir piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus. Šis sasaukums nav izņēmums – lai arī domes sēdes formāli vada priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš, nevienam nav noslēpums, kurš patiesībā nosaka domes darbu.
Spriežot pēc pagājušās domas sēdes, uz kuru situācijas skaidrošanai bija uzaicināti arī VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls un juridiskā departamenta direktors Kaspars Cirsis, ministriju šāda situācija pilnībā apmierina. Tiesa, atklāts paliek jautājums, vai ministrija būtu tikpat saprotoša arī tad, ja līdzīgā situācijā nokļūtu kādas nelielas pašvaldības politiski neietekmīgs vadītājs.
PĀRKĀPUMI JAU PIRMAJĀ SĒDĒ
Deputāts Aivis Landmanis norāda, ka nopietni pārkāpumi bijuši jau jaunievēlētās domes pirmajā sēdē. Proti, pēc domes priekšsēdētaja ievēlēšanas viņam saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” vajadzētu ņemt vadības grožus savās rokās. Labi saprotamu iemeslu dēļ tas nenotika, bet par sēdes slēgšanu paziņoja vēlēšanu komisijas priekšsēdētaja Baiba Līdaka, kurai likums šādas tiesības neparedz. Pēc sešu “Latvijai un Ventspilij” deputātu pieprasījuma tika sasaukta ārkārtas domes sēde, lai ievēlētu domes priekšsēdētāju vietniekus un pastāvīgās komitejas. Aivis Landmanis uzsver, ka minētās sēdes beigās (norāde ir attainota arī protokolā), deputāti ārkārtas sēdi ir sasaukuši pirms pirmās sēdes, kad deputāti vēl nemaz nebija saņēmuši savas mandātus, un tas liek apšaubīt atsevišķu deputātu rīcības likumību, ārkārtas sēdes sasaukšanas tiesiskumu. Šķiet, lieki piebilst, ka VARAM tāds “sīkums” nešķita uzmanības vērts… Ar ministrijas pārstāvjiem tika runāts arī par gadiem ilgo juridisko ekvilibristiku. Tas ir, priekšsēdētāja nespēju pildīt pienākumus aizkavējuma dēļ un spēju priekšsēdētājam būt klātienē kā deputātam vienlaicīgi atrodoties prombūtnē kā domes priekšsēdētājam. “Kādi aizkavējumi bija jaunievēlētajam domes priekšsēdētājam, ja reiz sešiem deputātiem bija jāsasauc ārkārtas sēdi balstoties uz 28.1. panta normu? Vai par šiem aizkavējumiem ir informēts VARAM? Vai VARAM apmierina šāda situācija, ka pašvaldību jau desmit gadus vada persona, kurai ir šādi aizkavējumi? Vai tas ir normāli?” – šis ir tikai viens no jautājumiem, kuru Landmaņa kungs uzdeva VARAM pārstāvjiem.
VARAM FORMĀLAIS SKATĪJUMS
Uz “Ventspilnieks.lv” jautājumu, vai no VARAM pārstāvju skaidrojuma netiek atbalstīta absurdā situācija – kārtējo reizi par Ventspils domes priekšsēdētāju deputāti ievēlējuši cilvēku, kuram ģenerālprokuratūras un tiesas noteiktais drošības līdzeklis liedz šo amatu pildīt –, Apvienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis teica: “Ir skaidrs, ka 27.jūnija domes sēdē klātesošie VARAM juristi pat necentās saskatīt absurdo faktu, ka par Ventspils domes priekšsēdētāju tikusi ievēlēta persona, kurai tiesa piemērojusi drošības līdzekli – aizliegumu pildīt specifiski šo amatu. Viņi uz šī aizlieguma apiešanu skatās formāli. Viņu skatījumā, ja Lembergu atbalstošie deputāti no partijas “Latvijai un Ventspilij” ir atraduši formu, kā apiet tiesas lēmumu par Lembergam tiesas piemēroto aizliegumu, tad viss ir kārtībā. Viņi pat nemēģina iedziļināties, kāpēc tiesa šādu drošības līdzekli ir piešķīrusi. Viņi nevērtē ne tikai tiesas aizlieguma pamatojumu (amata noziegumi pildot Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus), bet arī nevērtē to, vai partijas “Latvijai un Ventspilij” deputātiem vai pat Aivaram Lembergam pašam būtu bijis jārespektē tiesas aizliegums un jāatturas no darbībām, kas parāda klaju necieņu tiesai. Tā kā šeit ir runa par formālu “skatīšanos caur pirkstiem”. No otras puses, varu saprast šādu pasīvu pozīciju, jo VARAM juristi nepārstāv tiesu, kurai pašai būtu jāskatās, kā tās uzliktais aizliegums tiek lietots. Viņi acīmredzot nevēlas dot izvērtējumu par to, kādas morāli ētiskās sekas rodas, kā pieaug tiesiskais nihilisms sabiedrībā, ja šādi gadījumi, kāds ir Ventspils domē, kļūst par normu. Acīmredzot viņi šos jautājumus atstāj ārpus savas kompetences un atbildības. Līdz ar to viss turpinās pēc klasiskās shēmas – “mazos blēžus liek cietumos, lielos blēžus ceļ amatos”.”
JA IR POZĪCIJAS PĀRKĀPUMI, OPOZĪCIJA IEBILST
Spēcīga opozīcija kā parlamentā, tā arī pašvaldībās ir vērā ņemams dzinulis pozīcijas deputātu darbam. Jo opozīcija ir tas spēks, kas katru pozīcijas pieņemto lēmumu nopietni izvērtē, un nekavējoši ceļ gaismā visus aizdomīgos un, iespējams, nelikumīgos lēmumus. Tomēr Latvijā jau vairākus gadus ik pa laikam aktualizējas jautājums – vai dalīšana pozīcijā un opozīcijā pašvaldībās vispār ir loģiska, jo pašvaldības tomēr pamatā nodarbojas ar saimnieciskiem, nevis politiskiem jautājumiem.
“Demokrātiska politiskā procesa aksioma ir politiskās pārliecības un principu dažādība, politisko spēku darbības programmu, noteikto prioritāšu atšķirības,” skaidro Ģirts Valdis Kristovskis. “Runa ir par to, kas šajā sāncensībā iegūst tiesības vadīt un pieņemt tiesiski un finansiāli saistošus lēmumus pašvaldību dzīvē. Šis demokrātijas varas mehānisms darbojas ar mazākām vai lielākām kolīzijām un cīņām visos varas līmeņos, neatkarīgi vai runa ir par pašvaldību vai valsts parlamentu. Pie tam jāuzsver, ka visi saimnieciskie jautājumi pašvaldībā arī tiek lemti konkrētu politisko spēku un konkrētas politikas iespaidā. Tātad arī pašvaldības izstrādā politiku un rīkojas saskaņā ar konkrētu politiku. Tas, cik tiesiski korekti un taisnīgi pret sabiedrības interesēm rīkojas varas vairākums, arī nosaka to, cik sekmīgi vēlētāju interesēs darbojas pašvaldībā pārstāvētie spēki. Ja ir pozīcijas pārkāpumi, tad opozīcija iebilst. Tāds ir viens no principiem. Tas ir deputātu kompetences un godaprāta jautājums, jo īpaši lēmumos, kas saistās ar publiskiem līdzekļiem, tajā skaitā ar pašvaldību iepirkumiem, tādu vai citādu ikdienišķu vai attīstības pasākumu finansēšanu.
Kā rāda dzīve, tad tur ne viss ir kārtībā. Piemērs nav tālu jāmeklē. Ne velti tieši Ventspilī problēma ar varas un ietekmes izmantošanu jau gadiem ir ne vien tiesībaizsardzības iestāžu uzmanības lokā, bet arī izmeklēšanā un iztiesāšanā. Es neesmu ievēlēts tāpēc, lai ar šādu situāciju samierinātos, lai to kaut kāda “mīļā miera labad” pieņemtu par normālu.”
KĀ STRĀDĀSIM TĀLĀK
Pirmās viedokļu sadursmes pozīcijas un opozīcijas starpā jau ir notikušas. Konflikta būtība meklējama Apvienotā saraksta deputātu pārliecībā, ka likuma burts, un, galvenais, gars ir vienādi saistoši visiem, lai cik politiski ietekmīgi šie cilvēki arī būtu. Tādēļ “Ventspilnieks.lv” Ģirtam Kristovskim uzdeva ierindas ventspilniekiem visbūtiskāko jautājumu. Un, proti, kāda ir Apvienotā saraksta deputātu tālākā perspektīva darbam Ventspils domē? “Mēs, protams, apzināmies, ka cīņa par tiesiskumu, ētiku un morāli Ventspils domes darbā nav mūsu vienīgā un galvenā misija. Mums ir jāuzsāk normāla dalība Ventspils domes darbā, kas saistās ar pilsētas ikdienas problemātikas risināšanu. Tāpēc es darbošos gan Finanšu, gan arī Pilsētas attīstības komitejā. Skatīsimies iespējas, kā panākt savu priekšvēlēšanu laikā izvirzīto mērķu sasnieg- šanu, kas kalpos ventspilnieku interesēm. Protams, darbs mazākumā nesola lielas izredzes, taču par to, kā rīkojas vairākums, īsti zināšu un varēšu vērtēt tikai pēc kāda laika, kad būs uzkrājusies pirmā darba pieredze Ventspils domē. Katrā gadījumā – jācer, ka būs arī pa kādai iespējai, ka mūs uzklausīs ventspilnieku interešu vārdā.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
