Pēc īsa situācijas uzlabojuma, arī šajā mācību gadā vērojams audzēkņu skaita sarukums profesionālās izglītības iestādēs. Šajā mācību gadā profesionālo izglītību apgūst 27,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8 % mazāk nekā pirms gada, savukārt uzņemto audzēkņu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, liecina Centrālās statistikas dati.
Šajā mācību gadā profesionālo izglītību sāka apgūt 11,7 tūkstoši jauno audzēkņu. Populārākā izvēle pirmā kursa audzēkņu vidū ir inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā apmācības joma. Šajās programmās mācības uzsāka attiecīgi 32,9 % un 26,6 % izglītojamo. Inženierzinātņu jomā populārākās programmas ir mašīnzinības (35,4 %), būvniecība un civilā celtniecība (23,9 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (14,7 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu ir viesnīcu un restorānu (59,3 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (25,8 %) programmās.
Pēdējos gados uzņemto vidū ir pieaudzis audzēkņu īpatsvars vecumā virs 30 gadiem – 2018./2019. mācību gadā tie bija 11 %, pirms diviem gadiem 10 %, savukārt 2010./2011. m. g. – vien 3,6 %.
Arī profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits trešo gadu pēc kārtas nav būtiski mainījies – to ieguva 7,7 tūkstoši audzēkņu (pērn – 7,8 tūkst.). No tiem 2,6 tūkstoši jeb vairāk nekā trešdaļa ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 2,1 tūkstotis jeb 27 % – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 1,3 tūkstoši viesnīcu un restorānu servisa programmās). Tiesa gan, kopš 2010. gada kopējais absolventu skaits profesionālajā izglītībā ir samazinājies par 15,6 %. Galvenais iemesls tam ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem – par 36 %.
Vislielākais audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,4 tūkst.), kā arī pakalpojumu jomā (6,7 tūkst.), kas attiecīgi ir 34,6 % un 24,7 % no kopējā audzēkņu skaita. Pakāpeniski pieaug izglītojamo skaits humanitārajās zinātnēs un mākslā – piecu gadu laikā kāpums ir par gandrīz 24 procentiem. Šajā mācību gadā humanitārās zinātnes un mākslu apgūst 3,9 tūkstoši jauniešu, kas ir 14,4 % no kopējā izglītojamo skaita profesionālajā izglītībā. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības apgūst 11,8 %, savukārt dabaszinātnes, matemātiku un IT – 8 %. Vismazākais izglītojamo skaits saglabājas lauksaimniecības (3,3 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (3,2 %) programmās.
Lai gan ierasts, ka profesionālo izglītību vairāk apgūst vīrieši, dati liecina, ka katru gadu viņu īpatsvars samazinās. Salīdzinājumam, 2010./2011. mācību gadā vīriešu īpatsvars profesionālajā izglītībā bija 60,2 %, savukārt 2018./2019. m. g. – 54,7 %.
Līdzīgi kā pērn profesionālās izglītības programmas piedāvā 46 profesionālās izglītības iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas. Gandrīz trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita piecās lielākajās profesionālās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Liepājas Valsts tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā un Rīgas Tehniskajā koledžā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
