Otrdien, 12.jūlijā, noslēdzās pirmās kārtas pieteikšanās studijām kādā no 11 Latvijas augstskolām. Lai gan ikviena augstskola allaž cer, ka pieaugs interese par studēšanas iespējām, tomēr šovasar situācija izveidojusies ne visai iepriecinoša – reflektantu skaits bakalaura studiju programmās ir zemāks nekā iepriekšējos gadus. Tas ir raksturīgs pilnīgi visām augstskolām kā galvaspilsētā, tā reģionos. Īpaši liels kritums ir Ventspils augstskolā. Tās vadība redz divus iemeslus – demogrāfiskā situācija un kopš pavasara publiskajā vidē bieži izskanējušais augstskolas vārds negatīvā nozīmē.
Pirmās kārtas pieteikšanās procedūrā pamatstudiju programmās kādā no 11 augstskolām Latvijā reģistrējušies kopumā teju 8 200 reflektantu. Tas ir par vairāk nekā 300 reflektantiem mazak nekā pērn. Absolūtas līderes pieteikumu skaita ziņā ir Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – attiecīgi 14,8 un 13,2 tūkstoši pieteikumu. Tiesa, kā prioritāro augstskolu to no kopējā skaita norādījuši četras līdz piecas reizes mazāk reflektantu.
Krietni pieticīgāki rezultāti salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir Ventspils augstskolai. Kopumā studijām pamatstudiju programmās saņemti 383 pieteikumi, bet kā galveno prioritāti Ventspils augstskolu bija norādījuši tikai 124 reflektanti. 11 augstskolu vidū pieteikumu skaita ziņā Ventspils ir priekšpēdējā vietā. Salīdzinot ar tuvāko – Vidzemes augstskolu, tur pieteikumu skaits ir vairāk nekā divas reizes lielāks. Kopumā ņemot arī pieteikumus maģistratūrā, kopējais pieteikumu skaits ir aptuveni divas trešdaļas no pagājušā gada rādītājiem.
“Noteikti, varēja vēlēties labāk,” sarunā ar portālu BNN sacīja Ventspils augstskolas rektora vietas izpildītājs Kārlis Krēsliņš. “Reālo studentu skaitu varēsim pateikt pēc tam, kad būs noslēgti studiju līgumi. Tas notiks jau jaunnedēļ. Taču mēs jau no 25.jūlija uzsāksim papildu uzņemšanu.”
Oficiālie reģistrācijas dati portālā Latvija.lv liecina, ka Ventspils augstskolā šobrīd 37 no 40 budžeta vietām ir aizpildītas biznesa vadības studiju programmā, 45 no 60 vietām – datorzinātņu studiju programmā, 30 no 50 vietām – angļu-latviešu-krievu vai vācu tulkošanas studiju programmā.
“Budžeta vietas noteikti tiks aizpildītas. Mums protams, ir interese, lai nāktu studēt arī par maksu, jo studiju programmas ir patiesi labas, turklāt tas tika uzlabotas un arī tagad tiek uzlabotas. Turklāt maģistratūrā mēs nākam pretī studentiem vēl vairāk – nodarbības ir intensīvākas, taču tās notiek nevis katru darba dienas vakaru, bet gan trīs reizes nedēļā, lai viņi varētu studijas ērtāk savienot ar darbu,” stāstīja Krēsliņš.
Jautāts, kā skaidrot tik negaidīti lielu studēt gribētāju skaita sarukumu, Krēsliņš norādīja uz diviem faktoriem: “Viens, globālākais, varētu būt demogrāfiskā situācija valstī. Demogrāfiskās bedres sekas tieši šobrīd atspoguļojas īpaši. Bet noteikti arī augstskolas vārds, kas izskanējis negatīvā nozīmē medijos, proti, bijušās rektores [Gitas Rēvaldes – aut.] interpretācijā. Tas tomēr ir atstājis savu ietekmi. Šī informācija arī plaši izskanēja sociālajos tīklos. Tas noteikti ir nospēlējis savu lomu. Lai arī jaunieši daudz neņem to vērā, jo viņus vairāk interesē augstskola un studiju programmas, nevis administrācija, un tomēr. Ja skatāmies uz vecākiem un vecvecākiem, viņi varētu būt tie, kas attur jauniešus nākt tieši šeit studēt. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet tas saskan ar vairāku manu kolēģu viedokļiem.”
Reģionālo augstskolu vidū vislielākais pieteikumu skaits reģistrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā – nedaudz pāri par trim tūkstošiem, ar pirmo prioritāti viņu vidū bija pāri par 800 reflektantu. Uz pusi mazāk pieteikumu bija Daugavpils universitātē, seko Liepājas universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Vidzemes augstskola.
