“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtajā sēdē tās priekšsēdētāja Inguna Sudraba un prokurors Māris Leja uzvedās kā “oligarhu (..) mafijas turpinājums”, šādu vērtējumu pēc komisijas sēdes žurnālistiem sniedza bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece, pašreizējā Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.
“Pilnīgi viennozīmīgi: kā šo oligarhu taustekļi vai mafijas turpinājums uzvedās gan Sudraba, gan Māris Leja,” sacīja Strīķe, norādot, ka prokurors esot vairākas stundas mēģinājis uzdot jautājumus, kuru konteksts esot bijis, kāpēc viņa uzdrošinājās tik ilgi noklausīties tik nozīmīgus cilvēkus.
Strīķe to žurnālistiem komentēja, sakot, ka KNAB mērķis bija lielas un nozīmīgas lietas, minot vairāku lietu piemērus. Tāpat viņa norādīja uz oligarhu ietekmes gadījumu – zinot, ka izmeklētāji neliksies mierā un turpinās darbu pie “oligarhu lietas”, Strīķe tikusi piecreiz atlaista no amata.
Strīķe sacīja, ka nekādu slepenu informāciju komisijā neizpauda, tāpēc sēdes “noslepenošana bija pilnīgi nepamatota”. Viņa norādīja, ka “oligarhiski mafiozajām struktūrām ir daudz iesaistīto personu medijos, tiesās, parlamentā”, tāpat esot “deputātu apkalpojošs personāls”, kas tiekot “uzpirkts, iebiedēts, viņiem tiek piedāvāti amati”.
Bijusī KNAB vadītāja vietniece pauda, ka mafiozo struktūru laušanai nepieciešama gan varas, gan amatpersonu maiņa. “Ja ģenerālprokurors uzskata, ka kādai nozīmīgai lietai (..) nav jānonāk tiesā, neviena tiesībsargājošā iestāde to nevar panākt,” sacīja politiķe.
“Oligarhu lietas” komisijas darbs ir oligarhu režisēts pasākums “tvaika nolaišanai”, šādu pārliecību izteica Strīķe.
Strīķe norādīja, ka viņai šodien bija iespējams dzirdēt, kā uzvedas cilvēki, kuri kalpo oligarhiem.
Viņa pauda, ka konkrētām interesēm kalpo arī komisijas eksperti, kā arī vaicāja, kurā viesnīcā top parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums.
“Man ir aicinājums šo mafiozo struktūru iznīcināt un piebeigt un darīt to var tikai, mainot pastāvošo varu valstī. Es citas iespējas neredzu,” sacīja pašreizējā politiķe.
Tikmēr slēgtajā sēdē klātesošais komisijas loceklis Andrejs Judins sociālajā tīklā twitter ierakstījis, ka šajā sēdē neparasti aktīvs ir prokurors Leja. Gan Strīķei, gan bijušajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam esot uzdots “padsmit jautājumu”.
Neko līdzīgu deputāts neesot redzējis, kad parlamentārās izmeklēšanas sēdes apmeklēja Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Judins arī ierakstījis, ka Strīķe komisijas sēdē bijusi emocionāla un asa, tomēr patiesa un atklāta, runājot par tiesībaizsardzības institūciju nespēju tikt galā ar nopietnām krimināllietām.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir liels farss, un no tās nav gaidāms objektīvs rezultāts, tā pēc komisijas slēgtās sēdes savukārt pauda bijušais Jurašs.
Ar “oligarhu lietas” sākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Jurašs teica, ka iztaujāšana notikusi ļoti formāli, un viņam drīzāk licies, ka, tuvojoties komisijas darbības beigu termiņam, viņu vienkārši nevarēja neuzaicināt, taču komisijas darba pievienotā vērtība līdzinoties nullei.
Deputāti gribējuši zināt par “oligarhu” operatīvo lietu, taču, ņemot vērā, ka daļai komisijas locekļu nav pielaides valsts noslēpumam, atbildes uz jautājumiem Jurašs nebijis tiesīgs atklāt.
“Man šķiet, ka komisijai ir maz saturīgas vēlēšanās noskaidrot, kādi ir bijuši patiesie cēloņi kriminālprocesa izbeigšanai. Es uz komisiju raugos kā uz lielu farsu. Pats komisijas izveidošanas fakts ir labs, bet slikti tas, kādā veidā tika izvirzīts un apstiprināts komisijas priekšsēdētājs – Inguna Sudraba (NSL). Diemžēl Sudrabai, kura pieminēta “oligarhu” sarunās, bija pašai jāsaprot, ka pastāv interešu konflikts. Tāpat man nav saprotams, kāpēc komisijā kā prokuratūras pārstāvis piedalās prokurors Māris Leja, kurš pats bija kriminālprocesa uzraugošais prokurors. Šim prokuroram bija jāatrodas to personu vietā, kurām jāuzdod jautājumi,” uzsvēra Jurašs.
Jurašs no komisijas negaidot objektīvu darba rezultātu, turklāt Sudraba jau medijos paspējusi nokomentēt lietas izmeklēšanu, pati nemaz vēl neuzdodot jautājumus tiem KNAB darbiniekiem, kuri ar šo lietu strādājuši.
Jurašs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt publiski pausto, ka “oligarhu lietas” izmeklēšanā KNAB trūcis prokuratūras atbalsta un pret daļu no toreizējiem KNAB darbiniekiem vērstas represijas ar disciplinārlietu ierosināšanām.
“Atbalstu no prokuratūras mēs nesaņēmām jau no paša pirmā mirkļa, gan veicot operatīvās darbības pasākumus, gan kriminālprocesuālos pasākumus. Prokuratūras vēstījums bija tāds: jūs varat šeit darīt, ko gribat, bet mēs šeit neko neredzam un negribam redzēt. Šāda attieksme no prokuratūras bija maksimāli degradējoša. Pret lielu daļu to darbinieku, kuri bija dzinējspēks, lai lieta virzītos uz priekšu, tika izvērstas represijas, un šie pasākumi bija viens no pamatiem, kāpēc kriminālprocess tika izbeigts,” norādīja Jurašs.
Vaicāts, vai tomēr nesaskata problēmas izmeklēšanas taktikā un izmeklētāju prasmē, piemēram, nenopratinot bijušo politiķi Andri Šķēli un citas personas, Jurašs atbildēja, ka šīs personas bija kriminālprocesā jāpratina, taču viņam un citiem toreizējiem kolēģiem ar lietas izmeklēšanu jau kopš 2012.gada nav bijusi saistība.
Jurašam joprojām neesot skaidrs, kāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav atjaunojis izmeklēšanu, turklāt jau šobrīd esot zināms, ka bijušo politiķu Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes legalizējušas savu biznesu uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”, par kuru sākotnēji notika izmeklēšana.
Autors: LETA / Foto: LETA
