Noslēdzot šī gada pludmales sezonu, kampaņas Mana jūra ietvaros noskaidrots tīrāko un netīrāko Latvijas pludmaļu piecinieks – gan šī gada, gan pēdējo sešu gadu griezumā. Tīrākā pludmale sešu gadu griezumā ir Abragciema peldvieta Engures novadā, netīrākā – Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Staldzenes stāvkrasta pludmale Ventspilī atzīta par šā gada ceturto vistīrāko pludmali Latvijā, informē Vides izglītības fonds (VIF), kas ir kampaņas Mana jūra rīkotāji.
Tīrākā pludmale sešu gadu griezumā un šogad ir viena un tā pati – tā ir Abragciema peldvieta Engures novadā. Sešu gadu griezumā tajā vidēji atrodamas tikai 31,3 atkritumu vienības uz 100 metriem, savukārt šogad pat vēl mazāk – tikai 20. Tas nozīmē, ka tīrākā pludmale par netīrāko pludmali šajā sezonā ir 40 reizes tīrāka, informē VIF.
Aiz Abragciema seko Ziemupes pludmale Pāvilostas novadā (32 atkritumu vienības uz 100 m) un Engures centra pludmale (53).
Staldzenes stāvkrasta pludmale Ventspilī ierindojusies ceturtajā vietā. Kampaņas rīkotāji šovasar ekspedīcijā konstatēja 58 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Piecu gadu griezumā Ventspils pludmales tīrāko pludmaļu ranga pieciniekā nav iekļuvušas.
Pirmajā vietā netīrāko pludmaļu topā šajā sezonā atkal bijusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Ja vidējais atkritumu skaits 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās Latvijā ir bijis nepilnas 200 atkritumu vienības, tad šī peldvieta šo rādījumu pārsniedz vairākkārt – 596,7 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šā gada datu vērtējumā situācija ir vēl traģiskāka – 819 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Piecu gadu vērtējumā tīrākās pludmales Latvijas piekrastē ir jau pieminētais Abragciems (31,3 a.v./100 m), Irbes ieteka jūrā (52,3 a.v./100 m), Mazirbē (83,2 a.v./100 m), Gaujas ieteka jūrā (88,6 a.v./100 m) un Ziemupe (91 a.v./100 m).
“Lai gan tas vēl diemžēl neatspoguļojas datos, Latvijas piekrastē pēdējo sešu sezonu griezumā ir tomēr uzlabojusies gan izpratne, gan rīcības centienos nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas samazina jūras piesārņojošo atkritumu problēmas,” atzīst Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, “Pašvaldību līmenī visefektīvāk šo jautājumu var risināt ar adekvātu un atbildīgu piekrastes apsaimniekošanu, nodrošinot kvalitatīvu piekrastes zonas apsaimniekošanu sezonas laikā. Tomēr atbildes šīs problēmas risināšanai ir meklējamas daudzos līmeņos – valsts līmenī ar atbilstošu dabas resursu nodokli un, piemēram, depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī, protams, individuālā līmenī, kad, atbildīgi atpūšoties piekrastē un izvēloties preces veikalos, mēs nevis vienaldzīgi līdzdarbojamies šīs problēmas tālākai saasināšanai, bet palīdzam to mazināt.”
Ja tīrākās un netīrākās pludmales skatāmies administratīvo teritoriju griezumā, sešu gadu līdere netīrāko pludmaļu ziņā ir Rīga (346,5 a.v./100 m), tai seko Rucavas (272,7 a.v./100 m) un Saulkrastu novadi (264,7 a.v./100 m). Savukārt tīrākās pludmales ir Mērsraga (99,5 a.v./100 m), Rojas (118,1 a.v./100 m) un Dundagas novados (124,3 a.v./100 m).
Šogad netīrāko pludmaļu līdere ir Rucavas novads (490 a.v./100m), tai seko Saulkrastu novads (369,5 a.v./100m) un Rīgas pilsēta (359,7 a.v./100 m). Savukārt tīrākās pludmales 2017. gada vasarā bija atrodamas Pāvilostas novadā (71 a.v./100m), Mērsraga novadā (81 a.v./ 100 m) un Carnikavas novadā (113,5 a.v./100m).
Līdzīgi kā visā pasaulē vispārliecinošākā līdere diemžēl ir plastmasa – tā šogad veidoja pat 59% no kopējā atkritumu klāsta, plastmasas atkritumu īpatsvaram Latvijā pieaugot ik gadus. To apliecina fakts, ka lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi (15, 5%), tiem seko jau noārdīšanās procesā neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%) un plastmasas virves (8,6%). Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7 % no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons 7,4%.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
