Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt tiesvedību pēc smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta viņa prasība pret bijušo vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
AT tiesnešu kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā iekļautais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses veidošanā. Līdz ar to lietā stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 22.janvāra spriedums, ar kuru prasība noraidīta. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Rīgas apgabaltiesa šī gada janvārī noraidīja Lemberga prasību pret Sprūdžu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, aģentūru LETA toreiz informēja apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.
Jau ziņots, ka Lembergs no Sprūdža prasīja, viņaprāt, nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 14 229 eiro apmērā. Ventspils mērs bijušo ministru iesūdzēja par televīzijas kanāla LNT raidījumā 900 sekundes 2012.gada 16.oktobrī paustajiem izteikumiem.
Lembergs prasīja atzīt par nepatiesiem un godu un cieņu aizskarošiem vairākus viņam adresētus Sprūdža izteikumus, piemēram, “Jums ir jāsaņem taisnīgs sods – zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”. Tāpat Sprūdžs tika iesūdzēts par viņa izteikumiem, ka Lembergs 20 gadus “spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam”, demonstrējot, ka “likumi nav visiem vienādi šajā valstī”, un Lemberga kungs ir “lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā”. Tāpat Ventspils mērs par godu aizskarošiem prasīja atzīt Sprūdža izteikumus, ka Lembergam esot jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kuri izbraukuši no Latvijas, jo viņš esot “atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un ka kaut kas kādreiz atrisināsies”.
Tāpat Sprūdžs tika iesūdzēts par Lemberga vainošanu saimniekošanā “pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu” un dzīvošanu nesodāmībā, kura tiekot pirkta par nodokļu maksātāju naudu, kādēļ, pēc Sprūdža teiktā, “Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs”.
Jūrmalas pilsētas tiesa 2014.gada maijā pirmajā instancē noraidīja Lemberga prasību. 2015.gada februāra sākumā Rīgas apgabaltiesa nosprieda, ka Lemberga prasība ir apmierināma daļēji un Sprūdžam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija 2000 eiro apmērā. Vēlāk tiesa laboja spriedumā matemātiskā aprēķina kļūdas Sprūdža un Lemberga tiesvedībā – tiesa noteica, ka no Sprūdža par labu Lembergam piedzenama atlīdzība par nodarīto kaitējumu 2000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumi 2168,54 eiro apmērā – kopā 4168 eiro apmērā.
2017.gada oktobrī AT Civillietu departaments atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
