Foto: Ventspils Brīvostas pārvalde
Ventspils brīvostā strādājošais universālais kravu terminālis “Noord Natie Ventspils Terminals” ir viens no tiem ostas termināļiem, kam 2020.gadā izdevies saglabāt stabilu kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējiem gadiem. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis izteica pateicību “Noord Natie Ventspils Terminals” izpilddirektoram Jānim Paulam par veiksmīgo darbu un labo sadarbību starp brīvostas pārvaldi un termināli 2020.gadā.
Lielāko kravu apjomu “Noord Natie Ventspils Terminals” veido Ro-Ro (ar prāmjiem pārvadātās) kravas. Neskatoties uz Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem, Ro-Ro kravu aprite starp Ventspils un Nīneshamnas ostām saglabājusies 2019.gada līmenī, veidojot kopā 2,133 miljonus tonnu. Pārvadāto kravas vienību skaits pat palielinājies par 2182 kravas vienībām.
Lielāko Ro-Ro apjoma pieaugumu varētu gaidīt 2021.gadā, jo prāmju operators “Stena Line” paziņojis par divu jaunu prāmju piesaistīšanu Ventspils maršrutam, tā palielinot jaudu par aptuveni 30%. Tas kļuvis iespējams pateicoties arī Ventspils brīvostas pārvaldes, “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Stena Line” sarunām 2020.gadā, panākot vienošanos par papildus veicamajiem darbiem. Lai “Stena Line” šo attīstības projektu varētu veikt, Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēs piesārņoto ūdeņu krasta pieņemšanas staciju un papildus ostas fenderus.
2020.gadā “Noord Natie Ventspils Terminals” pārkrauti arī kokmateriāli, koksnes granulas, kliju granulas, šķelda, šķembas, rapša granulas, labība, dolomīts, kukurūza, konteinerkravas u.c.
2020.gadā Ventspils brīvostā strādājošajos termināļos kopā pārkrauti 12,9 miljoni tonnu kravu, kas ir par 37% mazāk nekā pirms gada. Galvenais kravu samazinājuma iemesls bija fakts, ka 2020.gadā gandrīz pilnībā apstājās akmeņogļu eksports – pārkrauto akmeņogļu daudzums samazinājies par 90% salīdzinot ar 2019.gadu, jo Krievija, kas ir šo kravu izcelsmes valsts, gandrīz pilnībā tās pārkrauj savās ostās, kas jau mērķtiecīgi tika plānots daudzu gadu garumā. Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes un naftas cenu dēļ krities arī pieprasījums pēc tādiem energoresursiem kā naftas produkti, kas ir viens no lielākajiem kravu segmentiem Ventspils ostā. Šo kravu apjoms ostā krities par 18%. Tikmēr pārējo kravu apjoms ir salīdzinoši stabils un dažos segmentos, kā kokmateriāli un dažādi lauksaimniecības izcelsmes produkti, pat pieaug.
14.01.2021 / Autors: Ventspils Brīvostas pārvalde / Foto: Publicitātes
