Svarīgāk par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.
Nemiro uzsvēra, ka, strauji atceļot OIK, ne tikai var iestāties tiesiskās sekas, bet virkne elektrostaciju pārstās strādāt, celsies elektroenerģijas un arī siltumenerģijas cenas, kā arī netiks sasniegti valsts nospraustie “zaļie” mērķi, kas paredz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Turklāt, ja Latvija neizpildīs “zaļos” mērķus, Eiropas Komisija pret valsti varēs sākt pārkāpuma procedūru, liekot maksāt soda naudu līdz brīdim, kad “zaļie” mērķi tiks sasniegti.
Līdz ar to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdeva EM līdz 31.maijam sagatavot vīziju par atbalstu “zaļajai” enerģijai, bet pēc tās izskatīšanas Saeimā ministrija gatavos attiecīgus grozījumus normatīvos, lai piedāvāts izmaiņas stātos spēkā. Nemiro gan neprognozēja, kad tas varētu notikt, bet pauda cerību, ka iedzīvotāji izmaiņas elektrības rēķinos varētu sajust 2020.gadā.
“EM divu mēnešu laikā izstrādās priekšlikumus, kā samazināt elektrības rēķinus un nepalielinātos siltumenerģijas tarifs. OIK atcelšana nav tik būtiska, cik samazināt elektrības rēķinus,” pauda ekonomikas ministrs.
Nemiro atzina, ka OIK elektrības rēķinā ir tikai neliela daļa, tāpēc EM vērtēs lielākās komponentes elektrības rēķinos, proti, elektrības sadales un pārvades pakalpojumu cenas. “Lai mazinātu elektrības rēķinus, redzu iespēju strādāt pie šī, bet patlaban šos jautājumus vēl neesmu vērtējis, tāpēc par tiem tiks domāts,” pauda ministrs.
Vaicāts, vai ar šīs dienas lēmumu Nemiro pārstāvētais politiskais spēks “KPV LV” nav pievīlis vēlētājus, kuriem tika uzsvērts, ka OIK ir prettiesisks un to ir iespējams ātri atcelt, ministrs uzsvēra, ka “KPV LV” priekšvēlēšanu laikā “nāca ar šādu uzstādījumu un pievērsa sabiedrības uzmanību tam, cik uzpūsta ir šī sistēma”.
“Iepriekš šī sistēma netika risināta, bet tagad mums ir iespējams šim jautājumam pieskarties. Mēs neprasījām premjeram gadus [OIK jautājuma risināšanai], bet gan divus mēnešus. Šis jautājums tiks sakārtots īsā termiņā,” uzsvēra Nemiro.
Jau ziņots, ka EM piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot no tā izņemt OIK publiskā tirgotāja jēdzienus, kā arī svītrot tiesību normas, kas nosaka valsts atbalstu obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Tādējādi elektroenerģijas galalietotāji vairs nesegtu izmaksas par atbalstu, kas sniegts saskaņā ar minētajām tiesību normām.
Otrdien EM informēja valdību, ka viens no riskiem šādiem likuma grozījumiem ir iespējamās tiesvedības. “Saistībā ar valsts atbalstu ir paredzami tiesvedības riski par investīciju aizsardzību, kā arī Satversmes tiesā. Minētos tiesvedības riskus var būtiski samazināt, paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu risinājumu ieviešanai,” pauda ministrijā.
Tāpat EM piedāvātais risinājums vērtējams ar augstu risku šajās tiesvedībās zaudēt, tādējādi radot papildu zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados miljarda eiro apmērā.
Autors: LETA / Foto: Pixabay
