Pēc divpadsmit gadus ilgušās tā saucamās “Lemberga lietas” skatīšanas pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa šodien, 22. februārī plkst. 11 pasludinās saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti no amata pienākumiem atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs un kādreizējais Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008. gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009. gada 20. augustā.

Apsūdzības uzturētāji pēc nepilnus 10 gadus ilgušajām tiesas sēdēm 2019. gada martā tiesu debatēs lūdza piemērot Aivaram Lembergam astoņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā, vienlaikus prasot viņam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu. Prokuratūras ieskatā cietumsods Aivaram Lembergam notiesājoša sprieduma gadījumā jāpiemēro uzreiz pēc pirmās instances sprieduma. Kā 2019. gadā skaidroja valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Juris Juriss: “Nav normāla situācija, kāda atsevišķos gadījumos ir veidojusies tiesu praksē Latvijā, kad apsūdzētais, dzirdot pirmās instances tiesas nolēmumu, vienkārši pazūd no Latvijas.”

Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, bet Ansim Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju. Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Savukārt prokurori vēl 2019. gadā uzsvēra, ka ilgais tiesas process šoreiz nav uzskatāms par iemeslu, lai piemērotu maigāku sodu, jo aptuveni puse atlikto tiesas sēžu pārceltas apsūdzēto un viņu aizstāvju dēļ, turklāt tiesa viņus vairākkārt sodījusi par apzinātu procesa vilcināšanu. Aprēķināts, ka kopš 2009. gada 20. augusta līdz 2021. gada 11. februārim kopumā tikušas nozīmētas 1483 tiesas sēdes, no kurām notikušas vien 770.

 

22.02.2021. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay