Lai gan dabā vasara valda kopš maija un kalendārā tā sākās 1.jūnijā, astronomiskā vasara iestāsies šodien, 21.jūnijā, plkst.13.07, kad būs saulgrieži – saule sasniegs lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora.
Saskaņā ar datiem no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora ceturtdiena, 21.jūnijs, būs gada garākā diena, savukārt gada īsākā nakts būs nakts no ceturtdienas uz piektdienu.
Saulgriežu dienas garums Rīgā būs 17 stundas un nepilnas 53 minūtes, pārējā Latvijā – no 17 stundām un 33 minūtēm Daugavpils novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Rūjienas novada ziemeļos.
Gada īsākās nakts ilgums Rīgā būs sešas stundas un septiņas minūtes, citviet valstī – no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Rūjienas novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Daugavpils novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
Saulgriežu laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc saulgriežiem maina savu virzienu.
21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.22. Visagrāk – plkst.4.10 – saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk – plkst.4.48 – saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.
Agrākais saulriets saulgriežos gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.58, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par četrām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.
Astronomiskais rudens šogad sāksies 23.septembra rītā, astronomiskā ziema – naktī no 21. uz 22.decembri.
Autors: LETA / Foto: LETA
