Sestdien, 17.novembrī, Rīgas pilī notiks Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Latvijas valsts augstākos apbalvojumus Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni Latvijas valsts simtajā dzimšanas dienā saņems arī divi cienījami ventspilnieki – biedrības Ventspils novada politiski represēto apvienība valdes priekšsēdētāja Velta Aina Ausma Kraulere un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Alberts Gūtmanis.
Apbalvošanai ar valsts augstākajām goda zīmēm V.Krauleri un A.Gūtmani ieteica biedrība Ventspils novada politiski represēto apvienība un Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti – Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis. Sarunā ar Ventspilnieks.lv Dace Korna neslēpj gandarījumu, ka Ordeņu kapituls novērtējis šo cilvēku Latvijas labā paveikto un Rīgas pilī viņi no Valsts prezidenta rokām saņems augstos valsts apbalvojumus. “Abu dzīvesstāsti savā ziņā ir ļoti līdzīgi, viņi abi bija gatavi atdot Latvijas labā dzīvību un pat tumšākajā okupācijas naktī nezaudēja ticību, ka Latvija reiz atkal būs neatkarīga un pāri mūsu galvām brīvi plīvos sarkanbaltsarkanais karogs,” saka Dace Korna.
Velta Aina Ausma Kraulere jau 16 gadu vecumā iesaistījās pretpadomju jaunatnes kustībā un darbojās Ziru Nacionālo partizānu atbalstītāju grupā. Velta bija grupas sakarniece, vāca informāciju par čekistu kustībām un nodeva tālāk nacionālo partizānu rīcībā citu iesaistīto personu sagādātos medikamentus un pārtiku. 1949. gada 25. martā Veltu apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju, Omsku, Ščerbahuļskas apgabalu. Latvijā viņa atgriezās vien 1957. gada rudenī.
Kad 1988. gada jūnijā Ventspilī tika dibinās Ventspils Vides aizsardzības klubs, viņa bija viena no pirmajām Atmodas aktīvistēm, bet 1989.gada aprīlī piedalījās represēto personu biedrības „Ventspils politiski represēto klubs” dibināšanā. Vēlāk pēc Veltas Krauleres iniciatīvas Ventspilī vienā biedrībā – Ventspils novada politiski represēto apvienība apvienojās represētie, nacionālie karavīri un nacionālie partizāni. Kopš 2000.gada Velta Aina Ausma Kraulere ir šīs biedrības priekšsēdētāja. Par dalību barikāžu notikumos apbalvota ar Barikāžu dalībnieka piemiņas nozīmi.
Alberts Gūtmanis, lai cīnītos pret padomju okupācijas ideoloģiju 1945. gada decembrī Ventspilī kopā ar vēl diviem biedriem nodibināja Latvijas nacionālo jaunatnes organizāciju (LNJO). Līdz arestam jaunieši paspēja izdot divus pretpadomju žurnāla “LNJO” numurus, bet 1946. gada 15. maijā nakts aizsegā izlīmēja pašu gatavotus plakātus ar aicinājumiem nepakļauties okupācijas varai. 1946. gada 3.jūnijā grupa tika arestēta. Pēc aizturēšanas Albertu Gūtmani vairākkārtīgi ilgstoši spīdzināja, prasot nosaukt pārējo biedru vārdus, bet Alberts tos neatklāja. 1947. gada rudenī Albertu no Rīgas Centrālcietuma lopu vagonā izsūtīja uz Sibīriju, Kemerovas apgabalu. 1950. gadā viņu pārveda uz Kazahstānu, Karagandas apgabalu, bet 1953. gada sākumā uz Omskas apgabalu celtniecības darbos. Albertu Gūtmani atbrīvoja 1954. gada 26. oktobrī, pēc Staļina nāves.
Kad Latvijā sākās Atmoda, Alberts viens no pirmajiem iestājās nodibinājumā „Ventspils politiski represēto biedrība” un joprojām aktīvi darbojas Represēto biedrībā. Viņš bija arī starp barikāžu aizstāvjiem Rīgā, par ko ir saņēmis Barikāžu dalībnieka nozīmi.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
