Trešdien, 1.martā, katoļi atzīmē Pelnu trešdienu. Šajā dienā sākas Lielais gavēnis, kas ilgs 40 dienas līdz pat Lieldienām.
Visās katoļu baznīcās šajā dienā notiek īpaši dievkalpojumi, kuros garīdznieki svētī pelnus un tos kaisa uz ticīgo galvām vai uz pierēm ar tiem uzvelk krusta zīmi.
Bībelē pelni ir simbols grēku nožēlai un tam, ka cilvēka dzīve uz šīs zemes ir pārejoša. Pelnu zīme apliecina cilvēka apņemšanos nožēlot savus sliktos darbus un atgriezties pie Dieva.
Šajā laikā tiek praktizēts gavēnis un atturīgs dzīves veids. Lūgšana, atturēšanās no ēdiena jeb gavēnis un žēlsirdības darbs – šie ir trīs galvenie Lielā gavēņa laikā izdzīvojamie punkti. Kā uzver katoļi, atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme svētā gara darbībai un arī vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējās Lieldienu svinības, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar kungu. Gavēnis nav laiks, kad pārliecināties par savām spējām atturoties no konkrētām neēšanas lietām, bet gan pārvarēt savu lepnību, raugoties dziļāk uz Dievu un saviem līdzcilvēkiem, veltīt vairāk sevis žēlsirdības darba.
