Sestdien, 6.oktobrī, no plkst.7 līdz 20 Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas.
13.Saeimas vēlēšanās darbosies 1075 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 954 vēlēšanu iecirkņi atradīsies Latvijā, bet 121 vēlēšanu iecirknis – ārvalstīs.
Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilps arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.
Latvijas parlamentā ir 100 deputātu vietu. Katrā apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka CVK atbilstoši likuma nosacījumiem. 13.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 35 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 25, Latgales vēlēšanu apgabalā – 14, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 14 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti. Atjaunotajā Latvijā notikušajās parlamenta vēlēšanās arvien ir pieaudzis Rīgā iegūstamo deputātu mandātu skaits.
Par iekļūšanu Saeimā sacentīsies 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauts 1461 deputātu kandidāts.
Vēlēšanās no kandidātiem 997 jeb 68,2% ir vīrieši un 464 jeb 31,8% ir sievietes. No vecuma grupām visvairāk pārstāvēti ir pretendenti vecumā no 31 līdz 40 gadiem – 356 jeb 24,4%, savukārt vismazāk kandidātu ir vecumā pēc 80 gadiem – seši jeb 0,4%. Visjaunākajam kandidātam ir 21 gads, visvecākajam ir 88 gadi, savukārt kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi.
Atbilstoši kompānijas “Norstat” jaunākajai vēlētāju aptaujai, kas veikta septembra otrajā pusē, līderpozīcijās atrodas partija “Saskaņa”, par kuru bijuši gatavi balsot 12,7% aptaujāto. Tālāk seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 10,7%, “KPV LV” – 8,4%, Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 7,7%, “Jaunā Vienotība” – 6,1% un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 6%.
Par “Attīstībai/Par” esot gatavi balsot 2,6% aptaujāto, bet tālāk seko “Progresīvie” – 2,1%, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – 1,4%, “No sirds Latvijai” (NSL) – 1,3%, “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 0,8%, “Rīcības partija” – 0,2% un citi. Joprojām teju trešdaļa – 32,4% – aptaujāto apgalvojuši, ka izvēli vēl nav izdarījuši, bet 6,9% teikuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Savukārt pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja, kas notika no 8.līdz 18.septembrim, liecina, ka lielākais atbalsts aizvien būtu partijai “Saskaņa” – 17,2%.
ZZS izvēlējušies 9,4%, VL-TB/LNNK atbalsta 6,9%, bet partiju “KPV LV” 6,2%. Tām seko JKP ar 5,2% un “Attīstībai/Par” ar 5%. “Jauno Vienotību” atbalstītu 3,8% respondentu. Septembra vidū atbalsts LRA pēc SKDS datiem bija 2,2%, LKS – 1,7%, NSL – 1,5% un “Progresīvajiem” – 1,2%. Pārējo vēlēšanām pieteikto partiju saraksti netika sasnieguši pusprocenta atbalstu. 25,5% vēl nezināja, par kuru sarakstu balsot, savukārt 12,7% aptaujāto pateica, ka nepiedalīsies vēlēšanās.
Ja neizlēmušo balsis sadalītos tieši proporcionāli savu izvēli izdarījušajiem, Saeimā tad iekļūtu septiņas partijas: “Saskaņa” (27,8%), ZZS (15,2%), VL-TB/LNNK (11,1%), “KPV LV “(10,1%), JKP (8,4%), “Attīstībai/Par” (8,1%) un “Jaunā Vienotība” (6,1%). Šādi rēķinot, pārmāk tālu no 5% barjeras nebūtu arī LRA (3,6%), bet divu procentu robežu, kas pēc reāla vēlēšanu rezultāta ļauj saņemt valsts finansējumu, šajā aptaujas griezumā pārsniedz arī LKS (2,8%) un NSL (2,4%).
Ar 13.Saeimas vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām iespējams iepazīties adresē “https://sv2018.cvk.lv” un vēlēšanu iecirkņos.
Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Vēlētāji drīkst balsot jebkurā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Balsotājus reģistrē, ierakstot balsotāju sarakstā un izdarot atzīmi (spiedogu) vēlētāja pasē vai vēlētāja apliecībā, ja vēlētājam ir tikai personas apliecība un nav pases.
Pilsonim no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.
Vēlētājs, kurš iepriekš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šajā gadījumā vēlētāja iepriekš nodotā balss tiks anulēta, vēlēšanu rezultātam pieskaitot vēlēšanu dienā nodoto balsojumu.
Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.
Balsu skaitīšana sāksies pēc iecirkņu slēgšanas. Balsu skaitīšanai iecirkņos varēs sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Vēlēšanu rezultāti vēlēšanu naktī tiks publicēti CVK 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā “https://sv2018.cvk.lv”.
Pirmie vēlēšanu rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi ap pusnakti, puse iecirkņu rezultātu varētu būt saskaitīti līdz plkst.3 vai plkst.4 naktī, bet lielākā daļa iecirkņu – līdz plkst.6 rītā. Par kandidātiem nodotais balsu skaits varētu būt zināms svētdien, 7.oktobrī. Galīgos vēlēšanu rezultātus CVK plāno apstiprināt trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.
Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita.
CVK uzziņu tālrunis ir 67049999, kur iespējams saņemt informāciju par vēlēšanu iecirkņiem un balsošanas kārtību. Šodien tas strādās no plkst.7 līdz plkst.24.
Centrālās vēlēšanu komisijas brīfings par vēlēšanu dienas norisi notiks šodien plkst.21 Rīgas Kongresu namā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā.
Aizejošajā 12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija “Saskaņa” ar 24 deputātu mandātiem, partija “Vienotība” ar 23 parlamentāriešiem, Zaļo un zemnieku savienība ar 21 deputātu, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ar 17, Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem un partija “No sirds Latvijai” ar septiņiem mandātiem. Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, piemēram, “Vienotības” frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet “No sirds Latvijai” frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem.
Sākotnēji valdību veidoja partija “Vienotība”, taču tā piedzīvoja iekšēju šķelšanos, kā rezultātā varu pārņēma Zaļo un zemnieku savienība.
Autors: LETA / Foto: LETA
