Partija Vienotība uzskata, ka “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija nav sasniegusi savu mērķi, savukārt nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vēl plāno frakcijas sēdē pārrunāt atsevišķu VL-TB/LNNK deputātu nepiedalīšanos balsojumā par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no komisijas.
Vienotība valdes sēdē pārrunāja šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, žurnālistiem sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Vienotības pārstāvji uzskata, ka komisija nav sasniegusi mērķi, tāpēc deputāti paudīs savu nostāju gan Saeimas debatēs, gan, pievienojot atsevišķo viedokli komisijas ziņojumam, norādīja partijas līderis.
Ministru prezidents Māris Kučinskis, lūgts vērtēt komisijas darbu, norādīja, ka “visi ir izvingrojušies”. Premjers piebilda, ka komisijas darbs faktiski ir noslēdzies un komisijai jāziņo par saviem secinājumiem. Viņš arī atgādināja, ka jau no paša sākumā prognozes par iespējamu šīs komisijas darbu bija skeptiskas.
Savukārt VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka atsevišķiem nacionālās apvienības deputātiem, kuri nepiedalījās balsojumā par Sudrabas atsaukšanu no komisijas, bijā jārīkojas citādi. Dzintars pagājušajā nedēļā nepiedalījās parlamenta sēdē, tomēr šodien valdes sēdē esot paudis viedokli, ka nebalsošana bija neadekvāta. Deputāti esot argumentējuši, ka šis jautājums neko neizšķīra pēc būtības, taču, pēc Dzintara domām, tas bija simbolisks balsojums. Šis jautājums tiks pārrunāts arī VL-TB/LNNK frakcijas sēdē.
Kopumā pagājušajā nedēļā vairums nacionālās apvienības deputātu balsoja par Sudrabas atsaukšanu, taču Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule balsojumā nepiedalījās. Vēl daži VL-TB/LNNK deputāti arī esot izņēmuši balsošanas kartītes.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija bija jāizsaka “ētisks nosodījums” saistībā ar atsevišķu personu nodomiem vai rīcību, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes, uzskata komisijas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Deputāts uzsver, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir “krimināllietā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes”. Jansons uzskata, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas bijušā Saeimas deputāta Aināra Šlesera darbībā, kas “tika izvērsta ar nodomu attīstīt termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu ar investīciju palīdzību viena konkrēta privātā biznesa projekta interesēs, tajā pašā laikā 2011.gada 18.februārī atbilstošus likuma grozījumus virzot pieņemšanai Saeimā”.
Jansons uzskata, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas arī “vairāku krimināllietas liecinieku nodomu shēmā, kas paredzēja vienošanos par konkrētas personas ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē 2010.gada 7.oktobrī, apmaiņā pret Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA Mediju nams noslēgtu līgumu par maksas reklāmu izvietošanu”.
Jansons norāda, ka bez ētiska nosodījuma un izpratnes, ka valsts nozagšana neatbilst demokrātiskam politiskajam procesam valstī un demokrātijai kopumā, netiek nodrošināts, lai valsts nozagšana Latvijā nenotiktu arī nākotnē. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums deputāta priekšlikumu par ētisku nosodījumu neatbalstīja.
Deputāts par kļūdu uzskata to, ka par kriminālprocesu netika informēts Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija, kas palīdzētu mazināt valsts drošības riskus termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas lietā.
Šonedēļ Saeima uzklausīs komisijas ziņojumu par paveikto un secinājumiem. Komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.
Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.
“Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,” norādīts ziņojumā.
Autors: LETA / Foto: LETA
