Pēc pagājušajā gadā veiktajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā joprojām tikai 64,1% galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskajā stāvoklī. Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetona segumu. Tikai 10,3% valsts galveno autoceļu ir apmierinošā stāvoklī, bet ceturtā daļa jeb 25,6 % ir sliktā tehniskā stāvoklī, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi apkopotie dati.
Uz valsts reģionālajiem autoceļiem 34,6% autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā stāvoklī, 22,6% stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,8% – slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma reģionālajiem autoceļiem tikai 6,6% ir labā stāvoklī, 47,8% – apmierinošā, bet 45,6% – sliktā stāvoklī.
Uz valsts vietējiem autoceļiem 31,6% autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā stāvoklī, 26,3% tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,1% – slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma vietējiem autoceļiem 6,1% ir labā stāvoklī, 47,4% – apmierinošā un 46,5% – sliktā stāvoklī.
“Lai veiktu nepieciešamos darbus valsts autoceļu tīklā, katru gadu ir nepieciešami 636 miljoni eiro. Jau vairāk nekā 25 gadus valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc ir izveidojies neizdarīto darbu deficīts četru miljardu eiro apmērā. Kā sekas liela daļa valsts pārziņā esošo autoceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī,” skaidro Latvijas Valsts ceļi.
Kopumā šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2014.-2020. gadam) Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums valsts autoceļiem bija 256,9 miljoni eiro, bet no ERAF – 277,0 miljoni eiro. Šogad tiks uzsākti divi pēdējie šī plānošanas perioda projekti ar KF un ERAF līdzfinansējumu – Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcija un reģionālā autoceļa Ventspils – Kuldīga – Saldus posms, kas, kā zina ventspilnieki un apkārtnē dzīvojošie, ir nolāpīts no vienas vietas un ir traģiskā stāvoklī.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
