Pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, atzina premjers Krišjānis Kariņš. Vaicāts, vai ir atrasti līdzekļi iepriekš paredzētajai pedagogu atalgojuma palielināšanai, valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka šis lielā mērā ir “tehniskais budžets”, ko pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”, tad šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
Vaicāts, vai šādai situācijai nesekos pedagogu protesti, premjers akcentēja, ka valdība pašlaik strādā divas nedēļas un ka nav iespējams šajā laikā atrisināt visas valstī sasāpējušās problēmas. Viņš norādīja, ka arī vajadzība pēc pedagogu atalgojuma pieauguma ir objektīva nepieciešamība.
Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.
Runājot par 2019.gada budžetā paredzēto finansējumu, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir atrasti līdzekļi nevalstisko organizāciju fondam. Partijas Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka līdz ar to sabiedrības iesaistes nodrošināšanai ir rasts vēl pusmiljons eiro.
Tāpat ir atrasts sākotnēji nepieciešamais finansējums administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kā arī nepieciešamie līdzekļu aizsardzības budžetā, skaidroja politiķis. Pavļuts arī norādīja, ka ir rasts papildfinansējums reto slimību ārstēšanas jomā, kas 2019.gadā tāpat ļaus palielināt medmāsu pamatlikmes atalgojumu.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe norādīja, ka tieslietu jomā kā prioritāte tiek uzskatīta Moneyval norādījums, ka Uzņēmumu reģistrs nepietiekami caurspīdīgi atspoguļo, uzskaita un reģistrē patiesā labuma guvējus uzņēmumiem. Tāpēc šai jomai ir piešķirti nepieciešamie līdzekļi, norādīja politiķe.
Tāpat tiks veikts pētījums jeb revīzija, lai identificētu, kas padara tik ļoti neefektīvu noziedzīgu līdzekļu legalizācijas atklāšanas procesu. Šāda revīzija nepieciešama saistībā ar faktu, ka tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu “sazobe” un noteiktie termiņi īsti nedarbojas, skaidroja Strīķe.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka ir atrasti līdzekļi Moneyval rekomendāciju ieviešanai, tajā skaitā Valsts policijai un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam nepieciešamo uzdevumu veikšanai.
Taujāts par to, cik liela summa tiks iegūta no viņa iepriekš publiski minētajiem 22 miljonu eiro, kas steidzami nepieciešami dažādu vajadzību segšanai, politiķis norādīja, ka atbildi varēs sniegt, kad attiecīgā informācija būtu oficiāli apkopota. Attiecībā uz summu, kas netiks piešķirta šogad, paredzēts strādāt, lai to iekļautu 2020.gada budžetā, skaidroja politiķis.
Ģirģens arī norādīja, ka katram ministram būs jāvērtē, kur līdzekļi attiecīgajā sfērā tiek tērēti nelietderīgi, lai tos varētu novirzīt tur, kur līdzekļi trūkst.
Autors: LETA / Foto: LETA
