Skolēnu skaits šajā mācību gadā pieaudzis 38 pašvaldībās, savukārt gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils novadā vērojams skolēnu skaita samazinājums, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Jaunajā mācību gadā skolēnu skaits ir 215 109, kas ir nedaudz mazāks nekā pērn. Ja šogad skolēnu skaita palielinājums piedzīvots sākumskolā, tad vidusskolas posmā skolēnu skaits ir sarucis. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidro, ka kopējās skolēnu skaita izmaiņas atbilst demogrāfiskajām tendencēm valstī, kas ietekmē izglītības iestāžu piepildījumu.
Ja skolēnu skaits ir palielinājies 38 pašvaldībās, 81 pašvaldībā tas samazinājies. Pamatā skolēnu skaits sarucis par 2-5% – šādas tendences vērojamas 34 pašvaldībās. Vēl 21 pašvaldībā skolēnu skaits sarucis par 5-10%, taču astoņās pašvaldībās skolēnu skaits samazinājās vairāk nekā par 10%.
Kā liecina IZM oficiālie dati, Ventspils pilsētā šajā mācību gadā deviņās skolās mācās 4109 skolēni, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājums par 1,5%. Savukārt Ventspils novadā esošajās deviņās pašvaldības skolās mācās kopumā 945 skolēni, kas ir par 1,5% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Visos kaimiņu novados, izņemot Kuldīgas novadu, skolēnu skaita samazinājums ir vēl lielāks. Vislielākais sarukums ir Dundagas novadā, kur šogad mācās tikai 343 skolēni, kas ir samazinājums par 6,4%. Pāvilostas novadā sarukums ir 3,7%, Alsungas novadā – 3,4%.
Kurzemē skolēnu skaita pieaugums vērojams piecos novados – Grobiņas, Priekules, Nīcas, Jaunpils un Engures novados.
Dati liecina, ka arvien vairāk skolēnu un viņu vecāku izvēlas skolas ar daudzpusīgākām iespējām. Papule skaidroja, ka šajā gadījumā kalpojot tādi kritēriji kā izglītības iestādes kvalitāte, infrastruktūra un vide, interešu izglītības iespējas un sociālie kontakti.
Šajā mācību gadā skolēnu skaits pamatā pieaug lielāka izmēra skolās. Par 2,5 procentpunktiem pieaudzis to skolēnu skaits, kas mācās izglītības iestādēs, kurās ir 601-800 bērni, sasniedzot 21,6%. Par pusi procentpunkta pieauga arī izglītojamo skaita proporcija lielākās skolās, kur mācās līdz 1000 bērniem (kopumā 10,77%). Izglītības iestādēs, kur skolēnu skaits ir no 1001 līdz 1200, skolēnu īpatsvars arī pieaudzis par aptuveni pusi procentpunkta, turklāt par nepilnu procentpunktu audzis izglītojamo īpatsvars valsts lielākajās skolās, kur mācās vairāk nekā 1200 skolēni – šādās skolās mācās gandrīz 6% skolēnu.
Skolēnu skaita īpatsvars attiecībā pret visiem skolēniem valstī nedaudz sarucis izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits svārstās no 101 līdz 600.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz samazinājies tā dēvēto “mazo” skolu skaits, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 70. Ja pērn šādu skolu Latvijā bija 141, tad šogad tādu ir 138.
Analizējot datus, IZM secināja, ka 14 skolās, trīs no kurām ir pamatskolas, bet 11 – sākumskolas, mācās līdz 20 skolēniem. No 21 līdz 30 skolēniem arī ir 14 skolās, viena no kurām ir vidusskola. “Mazo” skolu līdz 70 skolēniem vidū pamatā ir pamatskolas. Taču 138 “mazo” skolu vidū kopumā ir četras vidusskolas, kas nozīmē, ka, ja skolā ir visas 12 klases, vienā klasē mācās seši skolēni.
Raugoties uz vidusskolas posmu, proti, 10.-12.klasēm, Latvijā 22 izglītības iestādēs trīs klašu posmā mācās līdz 20 skolēniem, kas arī nodrošina ļoti mazu piepildījumu vienā vidusskolas klasē.
Autors: Ventspilnieks.lv-LETA / Foto: LETA
