Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Turklāt sešu gadu laikā gandrīz uz pusi sarucis absolventu skaits.
Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.
Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9% studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3%, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6%.
2016./2017.akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9% izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2% – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3% un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9%, savukārt veselības aprūpi – 12,9% jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8%) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2% – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Sešu gadu laikā gandrīz uz pusi sarucis absolventu skaits. 2016.gadā augstāko izglītību ieguva 15,8 tūkstoši studentu, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2015.gadā un par 40,5% mazāk nekā 2010.gadā. No tiem 10,4 tūkstoši jeb 65% bija sievietes.
Joprojām ir liels to studentu skaits, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju. Šajā mācību gadā Latvijas augstskolās studē 6,1 tūkstotis šādu studentu.
2016./2017.mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 28,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6 % vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vispopulārākās ir inženierzinātnes – tās apgūst 35,9% audzēkņu.
Profesionālās izglītības iestādēs šogad uzņemti 12,5 tūkstoši audzēkņu – par 13% vairāk nekā 2015./2016.mācību gadā. Straujākais uzņemto audzēkņu pieaugums bija humanitārajās zinātnēs – par 25,6% un inženierzinātnēs – par 16,5%. 2016.gadā pamata un vidējo profesionālo izglītību ieguvuši 7,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2015.gadā. No tiem 36,2% ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības apmācības jomās un 26,2% ar pakalpojumiem saistītajās apmācības jomās.
