Latvijā turpinās būtiski pieaugt saslimstība ar Covid-19, kas vērojama jau pēdējās divas nedēļas. Otrdien bija reģistrēti 688 jauni saslimšanas un 15 nāves gadījumi, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem pēc ilgāka laika atkal pārsniedza 400 gadījumu robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tikmēr valdībā vakar izskanēja, ka pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi acīmredzami tuvākajā laikā netiks pārskatīti, ņemot vērā esošo situāciju.

Latvijā jau otro nedēļu turpina būtiski pieaugt divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs. Otrdien šis rādītājs uz 100 000 cilvēku sasniedza jau 403,2 gadījumus. Dienu iepriekš rādītājs bija uzlēcis līdz 383,3 gadījumiem. Pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti kopumā 7,7 tūkstoši saslimšanas gadījumi.

Ventspils pilsētā otrdien šis rādītājs ir 136 gadījumi uz 100 000 cilvēku, bet Ventspils novadā vēl zemāks – 92 gadījumi uz 100 000 cilvēku. Taču blakus esošajos Talsu un Kuldīgas novados šis rādītājs ir daudz augstāks – attiecīgi 288 un 259 gadījumi.

Infektologi un arī valdībā ir satraukti par šo tendenci, apliecinot, ka trešā viļņa laikā ir tuvredzīgi spriest par iespējamiem ierobežojumu mīkstinājumiem, jo citādi sabiedrību turēt grožos citādāk nav iespējams.

Otrdienas valdības sēdē izvērtās asas diskusijas par Covid-19 situāciju. Piemēram, veselības ministrs uzsvēra, ka jāpieņem vēl stingrāki pasākumi, jo acīmredzami, ka ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kura šos ierobežojumus īsti neņem vērā. Pavļuts Ministru kabineta sēdē asi uzsvēra, ka nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai.

Īpaši satraucoši ir arī fakts, ka ar Covid-19 slimo arī bērni. Kā otrdienas vakarā ziņoja LTV Panorāma, jaunākajam saslimušajam ir tikai viens mēnesis, zīdainis ir slimnīcā ļoti nopietnā stāvoklī un viņam ir plaušu karsonis.

Ministra viedoklim piekrita arī premjers Krišjānis Kariņš. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu krīzes apstākļos. Viņam nav arī pieņemami, ka daudzi uzņēmumi ar valsts finansiālo atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus, nekā patiesi cieš no krīzes ietekmes. Finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka šim nolūkam gūtais finansējums ir aizņēmuma veidā starptautiskajos tirgos un šobrīd valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta, kas nevar turpināties mūžīgi.

Valdība otrdien atbalstīja prasījumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro, līdz ar to kopējais finansējums Finanšu ministrijas ierosinājumiem ir sasniedzis 320 miljonus eiro. No šī gada sākuma līdz 6.aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 235,79 miljonu eiro apmērā jeb vidēji 5,5 miljoni eiro vienas darba dienas laikā.

21.04.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Valsts kanceleja