Šā gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par 0,8 procentpunktiem.
Šī gada 1.ceturksnī bija 68,0 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 6,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Pērnā gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,1%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,4%). 1.ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, Igaunijā tas bija 5,5%, bet Lietuvā – 6,4%.
Šā gada 1.ceturksnī 36,2 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem.
Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 12,6 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, ir samazinājies par 1,7 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 3,2 tūkstošiem.
Pirmajā ceturksnī bija 18,8 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 3,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,8% – par 4,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem.
Šā gada 1.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 10,2% bija jaunieši (15–24 gadi).
To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 12,0%, kas ir par 4,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,7 tūkstošiem.
33,0% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 67,0% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Šā gada 1.ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,9%) jeb 438,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,8 tūkstošiem jeb 2,0%, bet gada laikā – par 19,3 tūkstošiem jeb 4,2%.
5,4 tūkstoši jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5%, bet 2021.gada 4.ceturksnī – 1,2%.
2022.gada 1.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.
30.05.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
