Aizvadītā gada decembris satricināja Latviju un, jo īpaši, tieši Ventspils pilsētu, kad decembra sākumā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņoja par sankciju piemērošanu smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, trim viņa pārvaldītajām biedrībām, no kurām viņš saņēma neadekvāti milzīgas algas, kas tiek tulkotas kā “nodevas vadonim”, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldei, kuru viņš vadīja 25 gadus. Tas atstāja iespaidu arī uz kravu apgrozījumu Ventspils ostā, tādēļ pērnā gada decembrī tika pārkrauts ļoti mazs kravu apjoms – tikai 986 000 tonnu, un tik zems rādītājs mēnesī nav bijis gadiem ilgi.
Kā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes publiskotie dati, decembris bijis vismaz pēdējās desmitgades antirekords. Pašlaik nav pieejami dati par senākiem gadiem mēneša griezumā.
Runājot par pēdējiem astoņiem gadiem, otrs zemākais rādītājs decembra mēnesī fiksēts 2015. gadā, un tās bija 1,452 miljoni tonnas. Par nedaudz vairāk nekā 100 000 tonnām vairāk 2018. gadā. Tātad, starpība starp pagājušā un aizpagājušā gada decembra mēnešiem ir desmitā daļa no miljons tonnām. Vislabākais pēdējo astoņu gadu laikā bijis 2013. gada decembris, kad Ventspils ostā pārkrāva 2,480 miljonus tonnu.
Taču pērnā gada decembris ir zīmīgs ar vēl kādu faktu. Tas ir arī visu pēdējo astoņu gadu kopumā visvājākais mēnesis. Otrs mazākais apgrozījums mēneša griezumā bijis 2016. gad decembrī – 1,069 miljoni tonnu.
Decembrī ievērojams kravu apgrozījuma zudums vērojams tieši lejamkravu segmentā. Pēdējo četru gadu laikā otrs sliktākais rezultāts – vien 561 tūkstoši tonnu. Mazāk bijis vien nelabvēlīgajā 2017. gada rudenī, kad trīs mēnešu garumā šajā kravu segmentā bija vērojama ievērojami zems apgrozījuma līmenis. Vēl mēnesi iepriekš lejamkravas pārkrāva 868 tūkstošu tonnu apmērā, bet septembrī – pat 1,101 miljonu tonnu. Beramkravu segmentā arī smagi – tikai 247 tūkstoši tonnu, taču te jau mēnesi iepriekš bija straujš kritums līdz 264 tūkstošiem tonnu. Nedaudz samazinājums arī ģenerālkravām – 178 tūkstoši tonnu, pretstatā 215 tūkstošiem tonnu mēnesi iepriekš.
Tomēr kopumā pagājušo gadu ir izdevies ar pavisam minimālu, taču kravu apgrozījuma pieaugumu attiecībā pret 2018. gadu. Pērn kopumā Ventspils ostā apgrozīti 20,457 miljoni tonnu kravu, kas ir par 131 tūkstoti tonnu vairāk nekā 2018. gadā. Tiesa, tas arvien ir maz: kopš 1991. gada tas ir ceturtais zemākais rādītājs. Zemāk bijis vien pērn, 2017., 2016. un īpaši smagajā 2015. gadā, kad bija jau sācies ekonomiskais boikots Krievijai. Tad kravu apjoms visa gada garumā sasniedza vien 18,812 miljoni tonnu. “Treknākie” bija pagājušā gadsimta 90.gadu otrā puse, bet visbagātīgākais bija 2001. gads, kad Ventspils ostā kopējais kravu apgrozījums sasniedza tik daudz, cik tagad tiek pārkrauts teju divu gadu laikā – 37,937 miljonus tonnu. Tiesa, tajā laikā absolūta dominance bija naftas produkti, kas šobrīd ir zema un ar katru gadu faktiski tikai samazinās.
Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidro, ka ostas darbu būtiski ietekmēja tieši ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja par korupciju noteiktās sankcijas smagos noziegumos apsūdzētajam un Ventspils pilsētas mēra pienākumu pildīšanā ierobežotajam Aivaram Lembergam. Taču tikai pateicoties valdības, ministriju, ministru, Saeimas un citu amatpersonu operatīvajam darbam, šīs sankcijas bija iespējams atcelt ļoti drīz, lai neparalizētu ostas darbu uz ilgāku laiku. To ar atvieglojum uztvēra visi ostā strādājošie uzņēmumi, lai gan daudzi joprojām izjūt šo sankciju sāpīgo sitienu. Ventspils osta pašlaik strādā ierastā režīmā. Tomēr Ventspils ostas termināļu pārstāvji prognozēs ir joprojām ļoti piesardzīgi, atzīstot, ka ir grūti aplēst sankciju ietekmi ilgtermiņā un kāda varētu būt turpmākā nākotne.
Joprojām pat valdības līmenī izskan ziņas, ka pat pēc sankcijām un to atstātā smagā iespaida, arvien ir jūtama Lemberga ietekme, ko īpaši uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits trešdien notikušajā vizītē Ventspilī. Viņš norādīja, ka ir jādara viss, lai to pilnībā izslēgtu.
10.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
