Partneri pirmajā sarunā par iespēju izveidot Krišjāņa Kariņa (JV) vadītu Ministru kabinetu plāno pārrunāt arī vēlmes par atbildību sadalījumu valdībā. Jaunā vienotība (JV), kuras pārstāvis Krišjānis Kariņš pašlaik uzņēmies valdības veidošanas iniciatīvu, bez premjera amata pretendēs arī uz ārlietu un finanšu ministru vietām, piektdienas rītā LTV Rīta panorāmā atzina Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš (JV).
Viņš domā, ka valdības vadītāja un finanšu ministra savienība ir gandrīz “svēta lieta politikā”, jo premjers bez finanšu ministra strādāt nevarot. Mēs to pieprasīsim, izteicās politiķis, kura pārstāvētajai partijai nelielā mandātu skaita Saeimā dēļ līdz šim vairāk par divām vietām valdībā neviens nebija piedāvājis. JV politiķis domā, ka Kariņam ir labas iespējas izveidot valdību, jo vairākas citas partijas jau ir atzinušas, ka varētu stradāt Kariņa valdībā.
JV vadītai valdībai svarīgākie uzstādījumi būšot fiskalās disciplīnas ievērošana, finanšu sektora sakārtošana un drošības stiprināšana.
JV politiķis Arvils Ašeradens sacīja, ka ar partneriem plānots diskutēt par potenciālās valdības darbības principiem, galvenajām prioritātēm, kā arī noskaidrot partneru intereses par atbildības jomām. Uzreiz piedāvāt partneriem atbildības jomu sadalījumu nav plānots. Ašeradens arī atturējās nosaukt ministrijas, par kurām atbildību vēlētos uzņemties JV, jo vispirms ir jāuzklausa partneri.
Pirms apliecināt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim gatavību uzņemties valdības vadīšanu ir būtiski saprast, vai ir iespējams panākt vienošanos ar potenciālajiem partneriem, uzsvēra politiķis. Līdzšinējais process rāda, ka to bija sarežģīti izdarīt, tomēr ir daudz iestrāžu, kas liek raudzīties cerīgi, piebilda Ašeradens.
Viņš atkārtoti pauda, ka jāizveido stabila valdība, līdz ar to sarunas tiks sāktas starp sešām partijām, kas arī būtu visoptimālākais koalīcijas modelis.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns sacīja, ka jautājumu par atbildības jomām vispirms pārrunās ar partneriem un tad komentēs publiski. Partija arī izteikšot savus arī iepriekš piedāvātos ierosinājumus par valdības prioritātēm. Bordāns prognozēja, ka partneri būtu gatavi vienoties, ja “no malas nebūs negatīvas ietekmes”. JKP turpina uzstāt uz piecu partiju koalīcijas modeli, kas tajā neiekļautu Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka partijas prioritātes nav mainījušas kopš priekšvēlēšanu laika. Viņš arī norādīja, ka šis jautājums vispirms tiks apspriests ar JV pārstāvjiem.
KPV LV politiķis Aldis Gobzems uzsvēra, ka politiskais spēks sākumā vēlas iepazīties ar JV piedāvājumu. Viņš norādīja, ka politiskajam spēkam pašlaik ir “privilēģija iet un klausīties” citas partijas redzējumu par Ministru kabineta izveidošanu. Gobzems piebilda, ka JV ar astoņām balsīm Saeimā ir izaicinājums izveidot stabilu ilgtermiņa valdību.
Partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda cerību, ka piektdien pēc JV sarunām ar partijām tiks panākts pārliecinošs atbalsts Kariņa kandidatūrai, lai būtu iespējams nonākt līdz viņa nominācijai premjera amatam. Būtu pozitīvi, ja vēstījumu par vairākuma atbalstu Kariņš varētu vēlāk paust Valsts prezidentam, pauda politiķis.
AP uzskata, ka būtu labi vienoties, ka koalīcijā strādā visas sešas partijas, norādīja Pavļuts. Tajā pašā laikā, būs jārēķinās ar politisko spēku spēju vienoties par sadarbību, tāpēc būs jāstrādā ar to, kas būs pieejams, skaidroja politiķis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi vienoties par pamatprincipiem – fiskālo atbildību, solidāru sadarbību un liberāldemokrātisko principu ievērošanu. Pavļuts skaidroja, ka sarunās varētu apspriest lielo reformu jautājumus – izglītībā un veselībā, kā arī administratīvi teritoriālās reformas veikšanu. Politiķis prognozēja, ka tikšanās laikā tiks nonākts pie kopsaucējiem.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarunās ar JV vēlas apspriest gan reformas, kas jāpārņem no pašreizējās valdības un jāturpina, gan arī jaunu reformu veikšanu, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norādīja uz nepieciešamību jaunās valdības darbā reaģēt uz starptautisko institūciju bažām un ieviest “Moneyval” ziņojumā piedāvātās reformas, turpināt reformas veselības jomā, kā arī maksimāli atbalstīt lauksaimniekus. Krauze vērsa uzmanību, ka Kariņš kā Eiropas Parlamenta deputāts labi pārzina nepieciešamību cīnīties par lielākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienības nākamajā daudzgadu budžetā.
Vaicāts, ar ko ZZS būtu labāki par JKP valdībā, ja valdības veidošanas laikā saglabāsies JKP novilktā “sarkanā līnija” pret ZZS, Krauze akcentēja, ka ZZS var parādīt valsts labā paveiktos darbus, savukārt JKP neko tādu nevarot nosaukt, kā arī viņiem esot “melīgi priekšvēlēšanu solījumi”.
Valdības veidošanas procesā politiķi apspriežot vairākus iespējamus koalīcijas modeļus. Ņemot vērā JKP “sarkanās līnijas” pret ZZS, tad rezultātā koalīcijā varētu neiekļaut kādu no šīm partijām. Izskan atšķirīgi viedokļi, kuram no abiem politiskajiem spēkiem ir lielākas izredzes veidot valdību.
Tāpat atsevišķi politiķi pauž bažas par to, kāpēc pašlaik “pie apvāršņa” parādījusies arī attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa iespējamā kandidatūra uz premjera amatu. Dažu politiķu prāt tas liecinot, ka partiju spēja virzīties uz iespējamo atbalsta Kariņam “kādam” varētu būt radījusi apjukumu.
Tiek arī norādīts, ka piecu partiju koalīcija varētu būt stabilāka, jo, lai būtu iespējams pieņemt lēmumus Saeimā, neviens no partneriem nevarētu īpaši atļauties balsot pretēji kopīgi izlemtajam. Savukārt sešu partiju gadījumā valdības darbs varētu būt grūtāks, jo viens no spēkiem varētu mēģināt balsot “kā grib”, paļaujoties, ka pārējie partneri nodrošinās vairākumu lēmumu pieņemšanai.
Autors: LETA / Foto: LETA
