Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien trešajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā. Līdz ar to komisija ir novērsusi pēdējo šķērsli šī likumprojekta ieviešanai dzīvē. Par to gan vēl ir jābalso Saeimai pēdējā, trešajā lasījumā, taču koalīcijas politiskie spēki to pārliecinoši atbalsta.
“Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” tā sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Viņš uzsvēra, ka izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu.
“Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja Adamovičs.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē paredzēts, ka ne mazāk kā pusei jeb 50% mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80% mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Grozījumi paredz noteikt, ka jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stājas spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.
Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentējis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Grozījumi paredz arī noteikt, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana par tās ietekmi uz mācību kvalitāti.
Kā vēsta pētījuma Valodas situācija Latvijā: 2010-2015 rezultāti, 39% Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22% jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70% – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
