Saeimas Juridiskā komisija šodien spriedīs par “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem.
Komisija tās apstiprinātajā galaziņojumā paudusi uzskatu, ka valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai nosodāmi, bet arī var tikt sodīti. Lai arī komisija atzīst, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas centienus, konkrēti atbildīgo vārdi ziņojuma secinājumos nav pieminēti.
Komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.
Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.
Komisija uzskata, ka “oligarhu lietas” kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā var sabiedrībā radīt priekšstatu par valsts nespēju apkarot augsta līmeņa sistēmisku (politisko) korupciju vai arī tiesībsargājošo iestāžu iecietību pret to. Tāpēc komisija uzsver, ka nav pieļaujama “izmeklēšanas iestāžu pavirša un nesistemātiska darbība faktisko apstākļu noskaidrošanā un pierādīšanā, kā arī šo iestāžu darbinieku nesamērīga savas profesionālās darbības publicitātes veicināšana izmeklēšanas sākotnējā posmā”.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijām nav tiesību veikt tiesībaizsardzības institūciju kompetencē esošu vai tai pielīdzināmu izmeklēšanu, tāpēc tā pauda aicinājumu Ģenerālprokuratūru izveidot komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kurā pārbaudīt kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību..
Komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Vienlaikus komisija nekonstatē, ka būtu notikusi laikraksta “Diena” izdevēja īpašnieku vai patieso labuma guvēju slēpšana ar mērķi prettiesiski manipulēt ar sabiedrisko domu. Komisija nekonstatē arī notikušus konkrētus faktiskus laikraksta “Diena” redakcionālās neatkarības apdraudējumus, prettiesisku šā laikraksta rakstu satura ietekmēšanu vai cita veida manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot šo laikrakstu.
“Papildus komisija konstatē, ka Latvijā ir vairāki mediji, kas nepilda objektīvas žurnālistikas uzdevumus, bet kalpo politiķu publisko attiecību veidošanas uzdevumiem, jo īpaši reģionālo mediju segmentā,” teikts ziņojumā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina Saeimu izvērtēt koalīcijas padomes atbilstību Satversmei, jo šāda institūcija Satversmē nav paredzēta, taču tajā, piedaloties personām, kuras nav attiecīgā sasaukuma Saeimas deputāti, tiek pieņemti lēmumi, kuri ietekmē demokrātiskus procesus valstī, – teikts ziņojumā.
“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija savu darbu noslēdza janvārī.
Autors: LETA / Foto: LETA
