Lai novērstu situāciju, kad pašvaldību informatīvie izdevumi konkurē ar reģionālo presi un tādējādi kropļo mediju tirgu, likumā nepieciešams iestrādāt konkrētas pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas vadlīnijas. Tā otrdien, 4.jūnijā, vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, deputāti arī rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot grozījumus likumā, kas liegtu pašvaldībām izdot preses izdevumus.
“Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus, savukārt to informatīvajiem izdevumiem būtu jāpublicē tikai pieņemtie lēmumi, nevis politiskā propaganda un reklāmas. Tiem nevajadzētu būt krāsainiem, glancētiem un neatšķiramiem no preses izdevumiem,” sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Pašlaik pašvaldību informatīvo izdevumu izdošana netiek regulēta.
Saeimā pirmajā lasījumā izskatītie grozījumi likumā Par pašvaldībām paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot informatīvus izdevumus — periodiskus iespiedtehnikā izdotus izdevumus, kuros tās informē vietējos iedzīvotājus par likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto informāciju. Tāpat paredzēts, ka informatīvais izdevums pieejams bez maksas, un izdodams ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Plānots, ka šis ierobežojums neattiektos uz izdevumiem, kuros publicēti tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtie tiesību akti un to skaidrojumi.
Konkurences padomes pārstāvis Antis Apsītis deputātiem norādīja, ka, ņemot vērā 2017.gadā veiktos grozījumus preses un citu masu mediju informācijas līdzekļu regulējumā, jau pašlaik iznākošie pašvaldību laikraksti nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem. Tiem būtu jākļūst par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, pārstājot publicēt reklāmas un informāciju, kas atbilst mediju saturam, kā arī pārtraucot pieprasīt abonēšanas maksu. Tas, ka šie izdevumi iznāk kā laikraksti, maldina patērētājus par to, ka tie ir neatkarīgi mediji, savukārt pašvaldības finansējums rada priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem medijiem, norādīja Apsītis.
Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir 144 masu informācijas līdzekļi, kuru dibinātājs vai īpašnieks ir pašvaldība.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
