Bijusī Ventspils Augstkolas (VeA) rektore Gita Rēvalde, kuru VeA Satversmes sapulce pagājušā gada maijā nolēma atcelt no šī amata saistībā ar uzticības zaudēšanu, nesaskata pretrunas tajā, ka viņa tiesā apstrīdējusi lēmumu par atcelšanu un vienlaikus atkal kandidē VeA rektora vēlēšanās, – tā, tiekoties ar VeA personālu un studentiem, atzina pati Rēvalde.
Atbildot uz VeA akadēmiskā personāla pārstāvja uzdoto jautājumu, vai nesaskata pretrunas starp tiesvedību un atkārtotu kandidēšanu uz rektora amatu, Rēvalde norādīja, ka nav juriste un viņai pašai nav pieredzes šādās lietās, tāpēc viņa rīkojusies atbilstoši advokātu ieteikumiem. Tomēr viņa arī zinot citus gadījumus, kad tiesvedības laikā netiek pieņemti būtiski lēmumi, gaidot tiesas galīgo lēmumu. “Domāju, ka es varētu šo darbu turpināt, tāpēc pieteicos,” skaidroja Rēvalde.
Atbildot uz augstskolas pārstāvja uzdoto jautājumu, vai viņai ir skaidrs redzējums par to, kā atjaunot kolēģu uzticību, ko viņa atbilstoši VeA Satversmes sapulces lēmumam ir zaudējusi, Rēvalde atzina, ka to iespējams paveikt, uzlabojot iekšējo komunikāciju un veicinot atklātības un caurspīdīguma principu ievērošanu augstskolā, lai neradītu augsni dažādu baumu un sagrozītas informācija apritei. Viņasprāt, VeA Senāta sēdes būtu iespējams translēt tiešraidē, lai augstskolas darbinieki varētu nepastarpināti sekot līdzi tajās runātajam.
“Savā darbībā es noteikti turpinātu balstīties uz tiesiskuma un caurspīdīguma principiem, jo ir ļoti svarīgi atcerēties, ka augstskola ir demokrātijas kalve un tajā ir jābūt ievērotiem starptautiskiem akadēmiskiem standartiem – tādiem kā godīgums un lojalitāte,” uzsvēra Rēvalde.
Runājot par VeA attīstības redzējumu, rektora amata kandidāte minēja nepieciešamību turpināt virzību uz universitātes tipa augstskolu, jo būtiski priekšnoteikumi šādam statusam – zinātnes infrastruktūra un doktorantūras programmas – augstskolai jau ir.
Tāpat VeA ļoti liela vērība esot jāpievērš studentu piesaistei. “Konkurence studiju jomā Latvijā kļūst arvien intensīvāka saistībā ar demogrāfisko situāciju. Tas nozīmē, ka mums ir jāprot pārliecināt par savu studiju kvalitāti, jo tikai kvalitāte, kas būs labāka nekā citās augstskolās, VeA ļaus izdzīvot,” atzina Rēvalde.
“Ļoti jārūpējas, lai studentu skaits turpmāk nesamazinās. VeA kapacitāte ļauj apmācīt vismaz 1100-1200 studentu. Tas nozīmē ka, liekot galvas kopā, ir jāpēta pieprasījums un jāatver jaunas studiju programmas vai virzieni, kas sabiedrībai būtu vajadzīgi un interesanti,” atzina Rēvalde.
Domājot par VeA Inženierzinātņu institūta – Irbenes radioteleskopu kompleksa – attīstību, VeA būtu īpaši jādomā par cilvēkresursu piesaisti tieši radioastronomijas nozarē, akcentēja Rēvalde. “Jāizveido doktorantūra tieši radioastronomijas centra darbības jomās. Tas ļautu gan piesaistīt finanšu resursus, gan arī dotu iespēju jaunajiem cilvēkiem palikt šeit, VeA,” uzsvēra Rēvalde. Viņasprāt, VeA būtu jādomā arī par neklātienes studiju programmu izveidi un e-studiju attīstību.
Vakantajam VeA rektora amatam kopumā ir pieci pretendenti – pašreizējais VeA rektora vietas izpildītājs Krēsliņš, iepriekš ar VeA Satversmes sapulces lēmumu no VeA rektores amata atceltā Rēvalde, VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes docētājs un asociētais profesors Hiļķevičs, ekonomikas zinātņu doktors, uzņēmējs un vadības konsultants Jānis Caune un pedagoģijas doktors, uzņēmējs un nevalstisko organizāciju eksperts Lasmanis.
VeA Satversmes sapulce pērn 25.maijā lēma par Rēvaldes atcelšanu no izglītības iestādes rektores amata saistībā ar uzticības zaudēšanu. Administratīvajai rajona tiesai 3.februārī no jauna būs jāvērtē Rēvaldes pieteikums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku lēmumu par viņas atcelšanu no VeA rektora amata.
