Salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki un plānots, ka tie sasniegs 8,066 miljardus eiro. Savukārt konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 8,367 miljonu eiro apmērā, tas ir par 681 miljonu eiro vairāk nekā šogad. Jau ceturtdien valdība ārkārtas sēdē izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam.
“Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets,” tā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa uzsvēra, ka budžeta prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. “Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,” norādīja Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir atrasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. “Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse,” uzsvēra ministre.
Finanšu ministrijā skaidroja, ka nākamā gada budžetā finansējumu veselības jomai plānots palielināts par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to 2017. gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Valsts aizsardzības finansējums nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019. gadā 2% apmērā no IKP.
Izglītības nozares nākamā gada finansējums iecerēts par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais. Jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.
Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad plānots par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Savukārt finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.
Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017. gada 1. jūlija.
Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts nākamgad būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no IKP, akcentēja ministrija. Sākot ar nākamo gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Ministrijas ieskatā, prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā sasniegs 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā tā gaidāma 3,4%.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14. oktobrī.
