Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pagarinājis izskatīšanas termiņu vairāku autopārvadātāju, tajā skaitā PSIA “Ventspils reiss”, sūdzību izskatīšanai par reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma rezultātiem. IUB norāda, ka iesniegumos norādīto faktu un apstākļu vispusīgai izvērtēšanai nepieciešams pieaicināt attiecīgās jomas ekspertu. Tikmēr konkursa rezultāti izsaukuši arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa neapmierinātību.
SIA “Autotransporta direkcija” rīkotajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīklu daļās jeb t.s. “lotēs” kopumā tika saņemti 40 piedāvājumi no 15 pretendentiem. Uzvarētājs izraudzīts 12 lotēs, četrās uzvarētājs netika noskaidrots, un konkursu izsludinās atkārtoti. Starp zaudētājiem ir arī Ventspils pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, un saskaņā ar konkursa rezultātiem no 2021. gada ventspilniekus uz Rīgu un citām pilsētām nogādās AS “Talsu autotransporta” autobusi. PSIA “Ventspils reiss” šim lēmumam nepiekrīt, norādot, ka iepirkumu komisija, vērtējot rezultātus, pieļāvusi rupjas kļūdas. Iepirkuma rezultātus apstrīdējuši un sūdzības IUB iesnieguši arī vairāki citi konkursanti –– SIA “Dobeles autobusu parks”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Norma-A”, SIA “Tukuma auto”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, bet AS “CATA” iesniegusi trīs sūdzības. Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicinājusi satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un Autotransporta direkciju sniegt plašu un izsmeļošu informāciju par to, cik lielā mērā iepirkumā par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu no 2021.gada ir vērtēta uzņēmēju sociālā atbildība un godīga nodokļu nomaksa.
LAKRS norādījusi, ka “vislielākā neizpratne un netaisnības sajūta rodas par īpašo labvēlību pret SIA “Sabiedriskais autobuss”, kas ieguvis gandrīz 22% no publiskajā iepirkumā apstiprinātajām pārvadājumu tiesībām. Pēc publiski pieejamas informācijas, šī uzņēmuma 100% kapitāla daļas pieder Rīgas mikroautobusu satiksmē skandalozu slavu iemantojušajai SIA “B-bus”, kuras patiesie īpašnieki jau iepirkuma izvērtēšanas gaitā paslēpušies ārzonā zem Īrijas kompānijas “PTC Consulting Limited” “čaulas”. Kā “B-bus” patiesā labuma guvējs šā gada sākumā bija norādīts skandalozais Rīgas politiķis Aleksandrs Brandavs, bet pašai kompānijai vēl šā gada maijā bija gandrīz 80 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Jāatgādina, ka pērn Brandavu aizdomās par dalību kukuķošanas shēmās aizturēja KNAB. Tieši SIA “Sabiedriskais autobuss” lielie panākumi konkursā arī kļuva par galveno cēloni konfliktam starp premjeru un satiksmes ministru.
Pēc skandāla sākuma Tālis Linkaits sniedzis vairākas intervijās, kurās strikti apgalvojis, ka viss noticis godīgi un caurspīdīgi. Lūk, ministra teiktais portālam nra.lv: “Atverot finanšu piedāvājumus, uzreiz varēja redzēt, kas par ko sūdzēsies un kas kādam nepatiks. Manuprāt, runa nav par tiem, kuri ir uzvarējuši, bet par tiem, kuri ir zaudējuši. Negribu vispārināt, bet zaudējuši ir uzņēmumi, kas ir skatījušies tikai uz savu teritoriju, kā uz kaut ko garantētu. Kuriem nav bijusi pieredze līdzīgos konkursos un nav pieredzes, kā šādi piedāvājumi jāgatavo.” Linkaits arī paziņojis, ka sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija un reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkums ļaus valstij 10 gados ietaupīt ap 85 miljoniem eiro jeb vidēji 8,5 miljonus eiro gadā, vienlaikus nodrošinot labākas kvalitātes pakalpojumu pasažieriem. Savukārt, runājot par konkursā zaudējušo pārvadātāju neapmierinātību, satiksmes ministrs intervijā “Latvijas Avīzei” pauda: “Lotes pārdala reizi desmit gados, par tām notiek nežēlīga cīņa – tas viss ir saprotami.”
Par ministra minēto “nežēlīgo cīņu” nav jābrīnās – aptuvenās konkursa izmaksas tiek lēstas starp 460 – 500 miljoniem eiro desmit gadu periodā.
Satiksmes ministrs arī izteicies, ka “neviens šajā konkursā nav bez problēmām”, un norādījis, ka parlaban saskaņā ar likumu komisija drīkst vien pārbaudīt konkursā startējošā uzņēmuma nodokļu parādus, bet tas, ka nodokļu parāds ir koncerna mātes uzņēmumam, Latvijā netiek vērtēts.
Reģējot uz skandālu, Linkaits iesniedzis “Publisko iepirkumu likuma” un “Sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma likuma” otrajam lasījumam Saeimā priekšlikumus, ka turpmāk visos iepirkumos būs jāvērtē nodokļu parādi ne tikai pretendentam, bet arī visiem saistītajiem uzņēmumiem holdingā, ieskaitot mātes uzņēmuma parādus. Tāpat Linkaits iesniedza priekšlikumu starp izslēgšanas kritērijiem iekļaut arī sliktu reptāciju. Tiesa, šis priekšlikums Saeimā izsauca karstas disksijas. Piemēram, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) izteicās: “Nu, kā mēs izmērīsim sliktu reputāciju vai domāsim par labu reputāciju? Vai tad mums Latvijā ir kaut kāda reputācijas policija?”
Taču, kamēr politiķi savstarpēji lauž šķēpus ap ar valsts iepirkumiem saistītiem jautājumiem, 11 sūdzību iesniedzējiem līdz lēmuma pieņemšanai jāgaida līdz 25. septembrim. Savukārt piecās lotēs – Liepāja, Kuldīga-Saldus, Pierīga, Bauska, Daugavpils-Krāslava, par kurām nav iesniegtas pārsūdzības, jau tuvākajā laikā plānots slēgt līgumus. Šajās piecās lotēs kopumā ir 34% no kopējā maršrutu tīkla daļas.
13.07.2020. / Autors:Ventspilnieks.lv / Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
