“Ventspilnieks.lv” atver jaunu rubriku. Nākamā gada vasarā apritēs piecpadsmit gadi, kopš savas durvis vēra Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja. Gaidīsim šo jubileju, reizi mēnesī ļaujoties dažu Mājas rezidentu sajūtu mirkļiem!
Kaijas un kafija
Nora Ikstena saņēmusi Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece (2018). Viņas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu valodā. Viena no valsts kultūrpolitikas veidotājām, t.sk., Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iedvesmotāja.
“Kad pirms gadiem sākām, tas likās kaut kas neiespējams. Kopā ar tā laika kultūras ministri Helēnu Demakovu mums izdevās pārliecināt vispirms Latvijas valdību, tad ventspilniekus – Aivaru Lembergu un Aldi Ābeli. Sakritība, ka pēc tam uzradās “Amazoņu komanda”, kā es viņas saucu – Andra Konste, Zeltīte Freiberga, Iveta Līberga un Ieva Balode! Māja šo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no īpašākajām rakstnieku mājām Eiropā. Es to saku ne tikai tāpēc, ka man tā gribētos. To ir atzinuši ļoti daudzi rakstnieki un eksperti. Tas ir viens no maniem brīnumainajiem stāstiem, kas dzīves laikā realizējies,” stāsta Nora Ikstena, un atklāj arī to, ko namā paveikusi šoreiz. “Atļāvos pielikt punktu diviem ļoti lieliem darbiem – savam romānam “Ūdens mirdzēšana” un 100 epizodēm par mūsu izcilākajiem mūziķiem un komponistiem, kas ir pamats jaunā Mūzikas un rakstniecības muzeja ekspozīcijai, kuru atklās 2022. gadā.”
Aicināta padalīties ar kādiem īpašiem šīs reizes sajūtu mirkļiem, Nora Ikstena saka: “Ar Andru Kosti un Liegu Piešiņu aizgājām līdz krastmalai, Ventmalas soliņiem, un sapratām, ka, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, dzīve turpinās. Spilgtākā lieta, kas mani uzrunā vienmēr, ir kaijas, kad no rīta esmu izgājusi ar kafijas krūzi laukā. Tas ir skaisti. Tad ir sajūta, ka man ir vēl vienas garīgās mājas.”
Jūra, kaķis, kino
Jānis Ābele 2019. gadā saņēma nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākais režisors. Viņa kontā īsfilma “Augstāk par zemi” (2014) un divas pilnmetrāžas filmas – “7 miljardi gadu pirms pasaules gala” (2018), “Jelgava ‘94” (2019).
“Dzīvojam tādā skrējiena laikmetā – no viena darba uz otru. Radošais process ikdienā parasti ir rūpīgi ieplānots uz dažām stundām vakaros – līdz sāk nepanesami nākt miegs. Pateicoties šim jocīgajam laikam, Māja pavēra durvis plašāk – ir iespēja arī kino cilvēkiem tur iekļūt,” par Ventspilī gūto priecīgs ir Jānis Ābele.
“Uzturoties namā, strādāju pie savas trešās pilnmetrāžas filmas scenārija – noslīpēju pamatideju. Filmēšana tik drīz nesāksies. Nākamgad vēl noritēs aktīvs darbs pie scenārija, kuru rakstu kopā ar vienu Lietuvas dramaturģi. Rakstīšana divatā nepadara visu ātrāku, kvalitatīvāku – gan. Centrālais filmas temats būs mīlestība, divu cilvēku attiecības, kuras šoreiz būs ieliktas kriminālas afēras ietvarā. Nosaukums vēl var mainīties, pagaidām tas ir “Vientuļo salu karte”,” ar savu radošo procesu dalās režisors. Vaicāts pēc dažiem stopkadriem, Ābele saka: “Esmu jūras cilvēks, tā mani ļoti iedvesmo. Otrs – Rakstnieku mājas kaķis, ar kuru es iedraudzējos, kurš šajā izolācijas un vientulības laikā bija man labs draugs. Trešais – laiks, kurš Mājā patiesi ritēja citādi, tas deva iespēju daudz kvalitatīvāk domāt.”
Pasaule, pasaulīt
Dagnija Dreika ir rakstniece un tulkotāja, kuras rakstītās dzejas rindas pārvērst dziesmās vēlējies ne viens vien komponists: Aleksandra Kublinska “Zemeņu lauks”, Raimonda Paula “Undīne”, Gunta Veita “Disnejlenda”, Borisa Rezņika “Pasaule, pasaulīt”… Iespējams, drīz taps vēl kāda tikpat populāra dziesma ar Ventspils Rakstnieku mājā uzrakstītiem vārdiem.
“Atceros mierīgo Māju ar patīkamām sajūtām – Rīgā iet daudz karstāk,” teic Dagnija Dreika. “Strādāju pie esejām, bet lielākoties sarakstījās dzejas un dziesmu teksti, arī mazliet fragmentāras prozas (saraustītas – kā viss šajā infekciozās Žurkas gadā). Daba bija lieliska – paveicās ar silto un ne pārāk slapjo rudeni, vēji nebiedēja, dekorācijas patika. Cilvēki (visi) bija tīkami līdzsvaroti. Par Rīgu patlaban to nevar teikt. Labi, ka oktobrī vēl bija vaļā koncertzāle – ļoti to novērtēju allaž. Bez tās bija skumīgāk,” tā izcilā rakstniece un dzejniece Dagnija Dreika.
Ar zinātnieces aci
“Ventspilī rakstīju komentārus Ivandes Kaijas dienasgrāmatai – ārkārtīgi autentiskam materiālam. Ir iznācis Ingas Gailes romāns “Rakstītāja” – visnotaļ atraisīta Ivandes Kaijas personības interpretācija, ar kuru es zināmā mērā varu identificēties, bet tajā pašā laikā man ir daudz sakāmā citā redzējumā,” – Dr.h. c. philol. Gundegas Grīnumas azartiskais stāstījums aizrauj.
“Mana galvenā pētnieciskā interese saistās ar Raini un Aspaziju. Ar Ivandes Kaijas materiālu saskarsmē esmu jau no deviņdesmito gadu sākuma, kad manās rokās nejauši nonāca viņas vēstules Rainim un Aspazijai. Ja vien man būs spēka un laika pietiekami, pēc dienasgrāmatas izdevuma gribētu sagatavot arī šīs trijotnes vēstules. Pie vislabākās veiksmes un ar ļoti lielu atdevi strādājot, plānoju dienasgrāmatas komentārus nākamā gada beigās “noapaļot”,” vēlamo scenāriju ieskicē Grīnuma. Ventspilī viņa esot iepazinusies ar Ingas Gailes romāna kritiķu teikto, esot bijis, par ko padomāt. Temats iztirzāts arī tiekoties ar literātu Jāni Vādonu – Ventspils Augstskolas mācībspēku, kurš divu iepriekšējo Grīnumas Ventspils Mājas vizīšu laikā noorganizējis viņas priekšlasījumus studentiem par Raini un Aspaziju.
“Man šoreiz ļoti laimējās! Mazajā jumta istabiņā ar skatu uz Rātslaukumu strādāju pirmoreiz! Piedzīvoju pilsētas gatavošanos gan Lāčplēša dienai un 18. novembrim, gan Adventes laikam! Tas viss sasildīja manu veco sirdi! Brīnišķīgās vakara pastaigas pa mazajām, bruģētajām ieliņām ar intīmo, pievilcīgo apbūvi – tā ir sava veida atgriešanās “zudušajā Latvijā”. Jūru gan tuvplānā apciemoju tikai vienu reizi, pūtiens bija pamatīgs!” nesenajās atmiņās ienirst Grīnuma.
Viņa lūdz Mājas četrām saimniecēm ar laikraksta starpniecību vēlreiz nodot mīļu paldies un piebilst: “Andra Konste ir milzīgs ieguvums Ventspilij savas stājas un pašizpausmju dēļ – brīnišķīga vizītkarte pilsētai!”
22.12.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
