Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti atzīst, ka ostas darbības radītās blaknes ir pastāvējušas un pastāv, un tās ir jāierobežo. Tomēr šo mērķi nav iespējams sasniegt bez konstruktīva dialoga un sadarbības starp ostā strādājošajiem uzņēmumiem, Ventspils brīvostas pārvaldi un pašvaldību. Diemžēl šādas sadarbības nav, bet reketa metodes, kādas pielieto pilsētas un brīvostas pārvaldītāji, problēmu nerisina, bet gan pasliktina.
Deputāti Aivis un Ivars Landmaņi, kuri Ventspils pilsētas domē nostrādājuši ne vienu sasaukumu vien, atzīst, ka ogļu putekļošanas (un citas blaknes) problēma ostā bijusi vienmēr, tikai tās publiska un demonstratīva risināšana variējusies atkarībā no tā, kam bijusi teikšana un arī finansiālais ieguvums no ogļu pārkraušanas uzņēmumiem. Kamēr smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs (saskaņā ar apsūdzības savāktajiem pierādījumiem) caur ārzonu tīklu pastarpināti guva labumus no Ventspils Tirdzniecības ostas un vēl virknes citiem uzņēmumiem, par ogļu putēšanas problēmām pilsētas vadība nesatraucās un to esamību noraidīja. Kad Lembergs ietekmi ostas uzņēmumos zaudēja, sāka gan putēt, gan smirdēt.
Laikā, kad Lembergs saņēma labumus praktiski no visiem ostas termināļiem, nevienai no minētajām amatpersonām smakas un putekļi nelikās ne saožamas, ne jūtamas. Tajos laikos blaknes “nejuta” arī domes darbinieki un atbildīgie speciālisti. Vai tas nozīmē, ka pilsētā neputekļoja un nesmirdēja? Nekā tamlīdzīga! Vienkārši kungi “Lemberga uzņēmumiem” ļāva darīt, ko sirds vēlas, galvenais, lai valūtu straumes plūst pareizajās ķešās.
Arī patreiz Lembergam tīkamie uzņēmumi, protams, ne smako, ne put. Kā piemēru var minēt SIA Bio-Venta, par kuru pilsētas iedzīvotāji vēl šā gada 5.jūlijā pie slavinoša raksta Ventas balsī komentāros rakstīja: “Un ko tad sacīt par eļļainu nosēdumu uz logu stikliem??? Vai jūs domājat, ka tā eļļas plēvīte plaušās netiek ieelpota??? Un smird, nevis smako pēc piedegušas putras, PĒC ĻĪĶA!!! Bet uz vemšanu tik vai tā velk… bet nu kas nav jāpacieš mums, mirstīgiem, papīšu maka dēļ…”
Tikmēr putēšanas problēmas teatrālai risināšanai klāt ķērušās minēto problēmu radītājamatpersonas – Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks. Jo tieši šīs personas ir atbildīgas gan par attiecīgo terminālu izveidi patreizējā veidolā, gan naftas pārkraušanas estakāžu un bioetanola rūpnīcas celtniecību, gan Staldzenes meža iespējamo izciršanu megarūpnīcas vajadzībām, gan par zivju kombināta kūpināšanas ceha izvietošanu pilsētā.
Tieši minētās amatpersonas (ar atsevišķiem izņēmumiem) visus atjaunotās brīvvalsts laiku ir vadījušas kā Ventspils pilsētu, tā Ventspils brīvostas pārvaldi, institūcijas, kuras nosaka pilsētas un brīvostas attīstības stratēģiju un kuras ir atbildīgas par visu, gan labo, gan slikto, kas noticis un notiek Ventspilī, tajā skaitā arī par ostas radītajām blaknēm.
Ogļu putekļošana nav vienīgā vides problēma Ventspilī. Atcerēsimies Jāņa Vītoliņa bezkaunīgo uzbrukumu pensionāram Ivaram Jansonam, iesūdzot viņu tiesā par goda un cieņas aizskārumu, kas Vītoliņam it kā radies dēļ Jansona nemitīgajiem atgādinājumiem par zivju kombināta izmešu radītajām vides problēmām. Toreiz talkā nāca deputāts Aivis Landmanis ar kolēģiem, un deputāts Vītoliņš tiesu pret Jansonu zaudēja.
Prātā nāk arī brāļu Landmaņu un Vladislava Šafranska cīņa pret Staldzenes teritorijai pieguļošā Ostas mežs 1 vairāk kā 100 ha lielās teritorijas iekļaušanu rūpniecības zonā, šādi paverot iespēju to pakļaut vērienīgai, antiekoloģiskai rūpnieciskai apbūvei. Toreiz tika ignorēti vairāk kā 1500 ventspilnieku paraksti. Arī visi opozīcijas deputātu ieteikumi saistībā ar smaku, putekļu, trokšņu nepieciešamo ierobežošanu, konstruktīvam darbam mobilizējot pašvaldības, brīvostas un uzņēmēju spēkus, tikuši noraidīti. Ignorēti arī priekšlikumi pilsētas teritorijas plānojuma izmaiņām, lai pakāpeniski attālinātu ostas teritoriju no dzīvojamās zonas. Tā vietā kungi nolēma atļaut blakus ostas teritorijai veidot dzīvojamos masīvus, pat viesnīcu un SPA centrus.
Rezultātā rodas nepatīkams jautājums: vai tikai mums nav darīšana ar mēģinājumu tikt pie kārtējiem labprātīgi obligātajiem ziedojumiem? SIA Ventspils nafta termināls kontekstā tas bija realizēts desmitiem gadu un daļēji realizējās arī 2017. gada pavasarī, kad “nesavtīgajām” amatpersonām izdevās no uzņēmuma noplēst miljoniem lielus nākotnes papildmeslus. Un kur nu vēl vairākkārt dzirdētais par desmitgadēm veikto investoru iespaidošanu un izdzenāšanu, kā rezultātā esam palikuši pie tām pašām oglēm.
Ir skaidrs, ka problēma prasa tūlītēju saimniecisku un saprātīgu risinājumu. Viens nekavējoši sperams solis būtu ielu laistīšana, kā tas jau tiek darīts Rīgā, kuras iedzīvotājus arī apgrūtina ogļu putekļi. Tiesa, ar laistīšanu šeit tiešām domāta laistīšana, nevis ūdens migliņas smidzināšana no ielu slaukāmās mašīnas. Taču ja netipiski karstā vasara un valdošie ziemeļu vēji tiek izmantoti politiskam populismam, ja reālas darbības vietā notiek ventspilnieku rīdīšana pret ostas uzņēmumiem, kuros strādā mūsu pašu Ventspils cilvēki, ja ir pamats bažām par kārtējām prettiesiskām un koruptīvām darbībām, tad vienīgais risinājums ir vadošo pašvaldības un brīvostas amatpersonu maiņa. Tikai tad varēsim cerēt uz konstruktīvu dialogu un efektīvu risinājumu iespējamību.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
