Izglītības pārvaldes vadītājas Ainas Klimovičas un viņas komandas rīkotā novada vecāku konference šoreiz notika Ugāles vidusskolā. Adventes noskaņās mācību iestāde bija saposta svētkiem, un teju 100 interesentu pulcējās Ugāles vidusskolā, lai ieklausītos divos sabiedrībā pazīstamos lektoros. Pusaudžu terapeits un psiholoģijas pasniedzējs Nils Sakss Konstantinovs runāja par tēmu “Atslēgas vārds – pusaudzis”, bet pasākumu producente un radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa pievērsās radošumam kā ikdienas potenciālam un palīgam.
Atbildot uz auditorijā uzdoto jautājumu, Nils Sakss atzina, ka ikdienā labprāt izmanto mākslīgā intelekta palīgrīkus un zina, ka to dara arī skolēni. Nereti, izdzirdot vārdu “pusaudzis”, daudziem nāk prātā nenovēršamas grūtības, bet der atcerēties, ka liela daļa mūsu valstī dzīvojošo pusaudžu šo periodu izdzīvo salīdzinoši mierīgi – viņiem nepasliktinās sekmes un attiecības ar apkārtējiem, tostarp vecākiem. Meitenes ir labāk sagatavotas pubertātei, jo zina, kas notiks, turpretī zēniem ne vienmēr ir skaidrs, kā izpaudīsies viņu pieaugšana.
Digitālā vide nenoliedzami ietekmē pusaudžu identitātes attīstību, piemēram, kāds izvēlas kļūt par kvadroberi, un tad ir jautājums, ko skolotājam iesākt, ja skolēns metas četrāpus un klasē tēlo kaķi. Skaidrs ir viens – pieaugušajiem nevajadzētu šādu fantāziju apstiprināt kā realitāti, savukārt par pusaudžu iejušanās populārajā aktivitātē “Popiela” pretējā dzimuma tēlos nav jāuztver trauksmaini. Abos gadījumos ir svarīgi nenosodīt pusaudzi – tāpat kā citās dzīves situācijās. Bērna uzticēšanos var iegūt ar iejūtību un prasmi uzklausīt, bet nevajag raizēties, ja viņš piedzīvo grūtības vai īslaicīgu trauksmi, jo tādējādi notiek smadzeņu un personības attīstība. Ja pusaudzis nezinās, kas ir grūtības, viņš pat ikdienišķā situācijā var salūzt tiktāl, ka pat domā par aiziešanu no dzīves. Mēs stiprinām pusaudzi, mācot tikt galā ar problēmām. Nils Sakss izteicās, ka siltu brokastu pasniegšana skolās būtiski mazina nepilngadīgo agresijas līmeni. Lai viņi justos labi, svarīgs labs uzturs, vecumposmam atbilstīgas fiziskās aktivitātes un miega režīms. Bērnam, kurš kļūst apātisks, droša un pieņemoša vide ir būtiska ne tikai mājās, bet arī skolā. Psiholoģijas pasniedzējs ievērojis, ka pusaudžus, kuri pirms nopietniem mācību pārbaudījumiem jūt trauksmi, atbrīvo no eksāmeniem, bet viņi tos varētu kārtot atsevišķā telpā un izmēģināt šādu metodi – novilkt apavus un uzlikt pēdas uz čiekuriem, tā novēršot uzmanību no nepatīkamām sajūtām un izjūtām. Būtiski arī būt kopā ar šādu pusaudzi, mācot, kā izdzīvot trauksmi un tikt ar to galā, ļaujot saprast, ka panikas lēkmes nebeigsies ar nāvi. Pieaugušajiem, runājot ar pusaudzi, ir svarīgi saglabāt mieru, pievēršoties problēmas risināšanai, nevis bērna neveiksmju uzskaitījumam. Tajā pašā laikā pusaudzim jāsaprot, ka viņam pienākas ēdiens, pajumte, skolas un nodarbību apmeklējums, kā arī vecāku uzmanība un mīlestība. Pārējais ir jānopelna. Lai ar pusaudzi veidotos labāka sapratne, terapeits ieteica interesēties par tām lietām, kas pusaudzim ir svarīgas. Jā, reizēm tas nozīmē viņiem domātās literatūras lasīšanu vai videospēļu noteikumu pārzināšanu.
Aizņemtajai trīs meitiņu māmiņai Gundegai ir svarīgs līdzsvars visās dzīves jomās. Viņa vēlas būt ne tikai mamma, bet arī sasniegt panākumus savā profesijā, tādēļ meklē veidus, kā arī komandējumu laikā pateikt savām meitām, cik viņas ir svarīgas un mīļas. Un tā katrai no viņām tiek rakstītas zīmītes, kuras kopā ar kādu našķi ir jāatrod. Gundega necenšas savu bērnu priekšā izlikties par labu mammu, bet ir patiesa savās izpausmēs un stāsta viņām par savām izjūtām, vaicājot arī to, kā klājas treijmeitiņām. Vislabāk tas izdevies, ieviešot tradīciju katru dienu pateikt trīs foršas un trīs ne tik foršas lietas, kas notikušas. Nu jau meitas gaida vakaru, kad varēs pastāstīt par sevi un uzzināt, kā gājis vecākiem. Divām producentes meitām patīk savā istabā izlikt mantas, kur pagadās, tad māmiņa vaicā, kas tās ir par instalācijām, kāda ir ro nozīmē un jēga. Mietām iepatikusies šāda pieeja un viņas gatavo jaunus stāstus, tā attīstot radošumu. Vēl viens veids, kā aicināt pusaudzes uz sarunu, ir mierīga pastaiga – piemēram, gar jūru, kad Gundega atrod kādu priekšmetu un sāk par to stāstīt teiku. Pēc tam nāk meitu kārta, un tā māmiņa uztver viņu tā brīža noskaņojumu un saprot, kas viņas priecē vai uztrauc. Bērniem ir svarīgi jebkādā veidā nodot ziņu, ka viņus mīlam, sniedzot piederības un lidojuma izjūtu, kā arī tradīciju ievērošana. Gundega ar ģimeni un draugiem jau daudzus gadus vēžo Latgalē, un šīs aktivitātes laikā notiek pašu pasākuma dalībnieku rīkotas meistarklases, visi kopā ķeras pie maltītes gatavošanas, izbaudot, cik sirsnīga ir dziesmu dziedāšana pie ugunskura un vēršanās zvaigžņotajās debesīs. “Tā ir tā vieta, kurā es neapzināti ielieku meitās Latvijas kodu,” sacīja producente, piebilstot, ka arī 18. novembra svinēšana viņas mājās ir kļuvusi par tradīciju, un nu jau pie viņiem ierodas meitu draugi, jo visi grib iesaistīties interesantajās nodarbēs. Svētki paaugstina sirds kardiogrammu, uzskata Gundega, izstāstot, ka dažkārt viņa svinībās izmanto papīra galdautus, jo tā ir iespēja rakstīt uz tiem pārdomas un uzdot jautājumus pārējiem klātesošajiem. Trīs meitu māmiņa necenšas pāraudzināt savas atvases, bet pieņem katru tādu, kāda tā ir. Piemēram, meitu, kura vienmēr kavē, viņa pie galda sauc desmit minūtes ātrāk par pārējām, un tā rodas līdzsvars. Vaicāta par radošumu, Gundega izteicās, ka svarīgs ir 24 stundu princips. Proti, ja prātā ienāk kāda ideja, diennakts laikā ir jāizdara kaut vai sīkums, lai to realizētu. Vien tā var cerēt, ka iecere īstenosies, un jāmāk uz katru notikumu paraudzīties no cita skatu punkta – tas maina lietu kārtību.
10.12.2024. / Autors: Ventspilsnovads.lv / Foto: Ventspilsnovads.lv
