Pirms 6.oktobrī doties pie vēlēšanu urnām, vajadzētu ne vien rūpīgi izlasīt partiju 4000 zīmju programmas 13.Saeimas vēlēšanām, bet arī atsaukt atmiņā iepriekšējās vēlēšanās solīto un izvērtēt solījumu izpildi. Opozīcijas partijas, visticamāk, atrunāsies, ka nav bijušas pie varas, un tādēļ nav spējušas realizēt savās programmās solīto. Cita lieta – valdošā koalīcija. Gan Laimdotas Straujumas, gan Māra Kučinska valdībās varas grožus savās rokās turējuši trīs politiskie spēki – Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK.
Laimdotas Straujumas valdībā (2014. gada 5. novembris – 2016. gada 11. februāris) strādāja pieci Vienotības, pieci ZZS, trīs Nacionālās apvienības un viena bezpartejiskā ministre. Māra Kučinska valdībā spēku samēri mainījās – seši ZZS, pieci Vienotības un trīs Nacionālās apvienības ministri. Nepārvaramu pretrunu šo partiju starpā nav, ir tikai intereses, cīņa par ietekmi un koalīcijas veidošanas laikā neizbēgamā cīņa par ”garšīgākajām ministrijām”. Tātad vismaz teorētiski nevajadzētu būt arī šķēršļiem pirms vēlēšanām doto solījumu izpildei. Paraudzīsimies, kā partijām ar šo uzdevumu veicies.
NEIZPILDĪTAIS SOLĪJUMS PAR MUN LIKMES NEPALIELINĀŠANU
Mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas iniciēja Finanšu ministrija Nodokļu reformas ietvaros. Laimdotas Straujumas valdībā finanšu ministrs bija Jānis Reirs, taču lēmumu par MUN likmes palielināšanu pieņēma Māra Kučinska valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, lai gan iepriekš ZZS saviem vēlētājiem bija solījusi to nepieļaut. Vienotība MUN likmes palielināšanu neatbalstīja, toties Nacionālā apvienība bija par šo ZZS ieceri.
SOLĪJUMI
ZZS: “Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu. Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļu palielināšanu.”
“Vienotība”: “Veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā.”
Nacionālā apvienība: “Īpašu atbalstu ekonomiski mazattīstītākos reģionos saņem ražojošie uzņēmumi.”
KĀDA IR REALITĀTE?
Tā kā Latvijā 36% no uzņēmumiem ir tieši mikrouzņēmumi, pēc šo likuma normu stāšanās spēkā valstī var ievērojami palielināties bezdarbnieku skaits. Uzņēmēji neslēpj, ka sociālā nodokļa maksājumi arī par nepilnu laiku nodarbinātajiem darbiniekiem viņiem būs nepaceļama nasta, un šos cilvēkus nāksies atlaist. MUN maksātāji – mazie uzņēmēji – ir pārliecināti, ka līdz ar šādām izmaiņām mazo uzņēmumu darbība Latvijā praktiski tiek iznīcināta. Pēc mazo uzņēmēju teiktā, nodokļu sloga paaugstināšana pārvelk svītru neskaitāmu mazo uzņēmumu darbībai, kuri jau šodien atrodas uz izdzīvošanas robežas.
DARBS REĢIONOS – VISS NAV TIK LABI, KĀ MUMS STĀSTA
Par nodarbinātību atbildīga ir Labklājības ministrija, kuru Straujumas valdībā vadīja Uldis Augulis, bet Kučinska valdībā tās groži nonāca Jāņa Reira rokās. Savukārt par reģionālo politiku un reģionālo attīstību atbildīga ir VARAM, kuru visu 12. Saeimas sasaukuma laiku vada Kaspars Gerhards. Lai arī teju visas partijas savās priekšvēlēšanu programmās allaž solījušas rūpēties kā par darba vietu skaita palielināšanu, tā reģionu vienmērīgas attīstības nodrošināšanu, visprecīzāk situāciju, šķiet, var raksturot vārdiem “mīņājamies uz vietas”.
SOLĪJUMI
Zaļo un Zemnieku savienība: “Rūpēsimies par darba vietu radīšanu reģionos.”
“Vienotība”: “Nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas.”
Nacionālā apvienība: “Līdzsvaroti tiek attīstīti dabiski izveidojušies reģionālie centri.”
KĀDA IR REALITĀTE?
Lai arī statistikas dati liecina, ka strādājošo skaits aug, bet bezdarbnieku skaits sarūk, šie skaitļi neattiecas uz visiem Latvijas reģioniem. Kontrasti ekonomikā un darba tirgū starp reģioniem joprojām ir ļoti izteikti, un eksperti prognozē, ka tie vēl palielināsies.
Jāatzīmē, ka par oficiālās versijas atbilstību realitātei vislabāk liecina iedzīvotāju noskaņojums, kuri ar darba meklējumiem saskaras nevis “uz papīra”, bet dzīvē. 2018.gada martā veiktais “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums liecina, iespējas atrast labu darbu Latvijā kritiski vērtēja vairāk kā puse aptaujāto – 58%, bet atzinīgi noskaņoti bija vien 8% respondentu. Mēneša laikā darba izredžu vērtējuma indekss bija pazeminājies no -32 februārī, līdz -36 martā.
Savukārt maijā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka ZZS zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pretojies ārvalstu investīciju ienākšanai Valkā, tādējādi kavējot kā jaunu darbavietu rašanos, tā ražošanas attīstību reģionā. Proti, ZZS ministrs nobremzējis ukraiņu investora vēlmi atvērt rūpnīcu Valkā, kas radītu aptuveni 160 darbavietas un ienestu 50 miljonus lielas investīcijas.
VISIEM PIEEJAMA VESELĪBAS APRŪPE – JOPROJĀM TIKAI MĪTS
Veselības aprūpes jautājumi 12.Saeimas laikā bijuši ZZS rokās. Sākumā veselības ministra posteni ieņēma Guntis Belēvičs, kuram pēc pamatīga ar rindu apiešanu un melošanu saistīta skandāla nācās atkāpties, pēc tam šo amatu ieņēma Anda Čakša. Ministres virzīto veselības aprūpes reformu skarbi kritizējušas kā ārstu profesionālās organizācijas, tā pacienti.
SOLĪJUMI
ZZS: “Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu.”
Vienotība: “Nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi, samazināt līdzmaksājumus sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Īstenot veselības veicināšanas programmas, ieviest ārstniecības procesa kvalitātes un efektivitātes kontroles sistēmu..”
Nacionālā apvienība. “Vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai; Samazināti pacientu maksājumi slimības gadījumā un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.”
KĀDA IR REALITĀTE?
Veselības ministres Andas Čakšas virzīto reformu rezultātā aptuveni 30 000 cilvēku var palikt bez pilna valsts apmaksāto veselības pakalpojumu klāsta, jo nav ne apdrošināti, ne arī spēs samaksāt VM noteiktās individuālās iemaksas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reforma, kura paredz samazināt diennakts brigāžu skaitu reģionos un palielināt dienas brigāžu skaitu, draud pasliktināt darbinieku darba apstākļus un apdraud neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitāti. Pakāpeniski tiek slēgtas arī vairāku slimnīcu dzemdību nodaļas, jo pēc Čakšas teiktā, dzemdības vajadzētu vairs nepieņemt to slimnīcu nodaļās, kurās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām. Vēl veselības aprūpes sakarā minama nejēdzīgā e-veselības sistēmas ieviešana, kura pēc daudzu mediķu teiktā vairāk kavē un traucē, nekā palīdz.
Nepieejamo veselības aprūpi par vienu no satraucošākajām problēmām uzskata arī “Tautas panorāmas” (LTV) aptaujātie Latvijas reģionu iedzīvotāji. Viņu vērtējums ir skarbs: Ir rindas, trūkst ārstu, pie viņiem tālu jābrauc un dārgi jāmaksā. Savukārt Pēteris Apinis, kurš jau paziņojis par aiziešanu no Latvijas Ārstu biedrības prezidenta posteņa, saka – nekādas reformas nav. “Ir tas pats bardaks, necaurspīdīga finansēšana, brāķis e-veselībā, nenoticis algu pielikums mediķiem, dzelžu un farmācijas industrija barota ar lielajām karotēm. Reforma notikusi finanšu sektorā, un ar veselības darbinieku rokām tiek mēģināts iekasēt nodokļus… Čakša Latvijas iedzīvotājus sadalījusi kastās – sociālā nodokļa čakls maksātājs vai nemaksātājs. (…) Patiesībā – ceturtdaļa nāves spriedumu ar šīs maigās, empātiskās, mīlīgās Andas Čakšas rokām.”
NODOKĻU REFORMA – PAŠVALDĪBĀM UN NODOKĻU MAKSĀTĀJIEM NEDRAUDZĪGA
Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma tiek pozicionēta teju kā lielākais Māra Kučinska valdības sasniegums. Tajā pat laikā eksperti (PricewaterhouseCoopers, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvalde, ĀIPL) izteikuši bažas, ka FM nodokļu politikas pamatnostādnes izstrādājusi steigā. Laimdotas Straujumas valdībā finanšu ministrs bija Jānis Reirs, Māra Kunčiska valdības finanšu ministre un nodokļu reformas virzītāja ir Dana Reizniece-Ozola no Latvijai un Ventspilij.
SOLĪJUMI:
ZZS: “Palielināsim pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā. Īstenosim prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu. Novirzīsim daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa investoru piesaistei pašvaldībās.”
Vienotība: “Veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā.”
Nacionālā apvienība: “Ievērojami palielināts neapliekamais minimums; Iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu.”
KĀDA IR REALITĀTE?
Daudzu pašvaldību vadītāji norādījuši – ja finanšu ministres izloloto nodokļu reformu vērtē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) skatu punkta, tad ieguvumi no šīs reformas ir uz pašvaldību rēķina. Pašvaldību ienākumu lauvas tiesu veido IIN, kura likme tiek samazināta no 23% līdz 20%. Tātad pašvaldību budžetos ieripos mazāk naudas. Kā norāda pašvaldību vadītāji, šī iemesla dēļ var tikt apdraudētas iespējas piedāvāt saviem iedzīvotājiem labu dzīves kvalitāti, atsevišķās pašvaldībās varot būt apdraudēta arī pamata funkciju nodrošināšana. Cerības uz progresīvā ienākumu nodokļa likmes maksātājiem ir nelielas – īpaši mazajās pašvaldībās šādu cilvēku ir ļoti maz.
Savukārt Tiesībsargs konstatējis, ka neapliekamais minimums kļuvis nodokļu maksātājiem nedraudzīgāks, jo ir komplicētāks, salīdzinot ar sistēmu pirms nodokļu reformas. Jaunā sistēma pati par sevi potenciāli paredz situācijas, kuros nodokļu maksātājs, godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku. Finanšu ministrija nav pietiekami atklāti skaidrojusi sabiedrībai situācijas, kurās nodokļu maksātājiem, sevišķi mazo algu saņēmējiem, jārēķinās, ka gada beigās var nākties budžetā veikt papildus maksājumus.
Autors: Ventspilnieks.lv / Fotoa: LETA
