Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būs publiski pieejami pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļu no tiem arhīvs publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 27.septembrī, atbalstīja trešajam lasījumam Saeimā, lai gan iepriekš iebildumus par šādu soli pauda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību, Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē jau šogad publicēs vairākus VDK dokumentus, nosaka plānotie likuma grozījumi. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks piekļuves kārtību Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem.
Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Likumprojekts noteic, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu personas dati, tai skaitā tie, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību, būs publicējami pilnībā.
VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kuras nav VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas.
Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, Latvijas Nacionālajam arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz arhīva rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti, teikts likumprojektā.
Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām, paredz likuma grozījumi.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
