23. jūlijā plkst. 17 Popes baznīca kļūs par mājvietu latviešu mūsdienu mūzikai, jo dievnamā muzicēs divas burvīgas dāmas – komponiste un ērģelniece Renāte Stivriņa, viņas opusus atskaņos dziedātāja Agnese Pauniņa. Popes baznīcas ērģeles 1898. gadā būvējusi W. F. Valkera firma Vācijā, Ludvigsburgā. Tām ir pneimatiska traktūra, 11 reģistri. Koncertu atbalsta Ventspils novada pašvaldība.
Renāte Stivriņa savā radošajā darbībā apvieno praktisko un teorētisko profilu. Komponistes darbu klāstā ir simfoniskie opusi, opera un mūzikls, instrumentālā kamermūzika, kora un ērģeļmūzika, elektroniskā mūzika, mūzika īsfilmām un animācijām. Savā radošajā darbībā Renāte Stivriņa fokusējās uz glezniecības izpratni mūzikā, kas bijis par pamatu arī promocijas skaņdarbam par M. Šagāla, H. Miro un M. Rotko gleznu interpretāciju mūzikā. Līdzšinējā daiļradē dominējusi sakrālā un reliģiska rakstura mūzika, vienlaicīgi atstājot daudz telpas gan ilustratīvai, gan abstraktai kompozīcijai.
Kā ērģelniece Renāte Stivriņa bieži uzstājas ar laikmetīgās mūzikas darbu atskaņojumiem, ietverot koncertprogrammās arī savas kompozīcijas. Ērģeļmūzikai atvēlēta īpaša dzīves nodaļa: maģistra darbs – “Koncerts ērģelēm ar orķestri” – tika pirmatskaņots Krakovas filharmonijā, tādā veidā aizsākot ērģeļmūzikas opusu pasūtījumus (visi darbi tapuši pēc kolēģu aicinājuma un lūguma). Savukārt pirmais ērģeļu opuss Latvijā ticis pirmatskaņots Rīgas Domā, Larisas Carjkovas diplomeksāmenā, tas bija cikls “8 kalna svētības”.
Šis un daudzi citi opusi būs dzirdami Popē 23. jūlijā autorkoncertā, kur galvenie akcenti tiks likti uz ērģeļmūziku un ērģeļu kamermūziku. Dzirdēsim brīnišķīgus vokālos ciklus Agneses Pauniņas izcilajā izpildījumā. Viņa bija pirmatskaņotāja ciklam “Meditācijas Dievmātei” Latgales “Ērģeļu dienās 2019”, līdz ar to uzaicinājums atskaņot arī pārējos ciklus nācis gluži dabiski kā iepriekšējās sadarbības veiksmīgs turpinājums. Koncertā dzirdēsim arī komponistes operas “Dziedošā Pepija” un mūzikla “Muzikālais espresso jeb sapņu odiseja” āriju transkripcijas ērģelēm – komponistes bērnu mūzikai raksturīgais dabiskais melodiskums un vijīgums lieliski iederēsies koncerta daudzveidīgajā mūzikas klāstā.
Renāte Stivriņa ir dzimusi un augusi Daugavpilī, mācījusies Daugavpils Mūzikas vidusskolā kā pianiste, ērģelniece, kordiriģente un beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur studējusi kompozīciju pie Artura Maskata un klavierspēli pie Rafi Haradžanjana, 2009. gadā iegūstot bakalaura grādu kompozīcijā. No 2009. līdz 2011. gadam Renāte Stivriņa studējusi kompozīciju maģistrantūrā Krakovā, kā arī filmu mūziku un audiovizuālo mākslu Lodzas Filmu, televīzijas un teātra augstskolā Polijā. 2016. gadā beigusi kompozīcijas studijas Krakovas Mūzikas akadēmijas doktorantūrā pie prof. Juzefa Rihlika, kā arī ērģeļspēles studijas maģistrantūrā pie prof. Miroslavas Semeniukas-Podrazas. Mūziķe vairāk nekā 10 gadus ir bijusi Līksnas katoļu draudzes ērģelniece, pašlaik ir ērģelniece un pedagoģe Krakovā. Renāte Stivriņa nupat ir apbalvota ar Polijas Komponistu savienības balvu par izglītības programmas realizāciju, ietverot laikmetīgās mūzikas teorētisko un praktisko aspektu. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota septembrī, festivālā “Varšavas rudens” ietvaros.
Agnese Pauniņa ir dziedātāja, diriģente. Muzikālās gaitas iesākusi Latgalē, absolvējot J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Baznīcas mūzikas nodaļu. J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā iegūts maģistra grāds kordiriģēšanā. Patlaban Agnese Pauniņa ir Latvijas Radio kora māksliniece, Rīgas Projektu kora vokālā pedagoģe, kā arī vokālās grupas “Putni” dalībniece, arī Ķekavas novada amatieru kora “Mozaīka” mākslinieciskā vadītāja. Viņa veiksmīgi sevi realizē kā soliste dažādos kamermūzikas, senās mūzikas un kormūzikas projektos. Agnese Pauniņa ar pietāti iesaistīsies senās mūzikas projektos gan kā ansambļa, kora dalībniece, gan kā soliste un gana pārgalvīgi metīsies arī mūsdienu modernās mūzikas nošu lappusēs. Galvenā pārliecība mūzikā – darīt, kamēr ir aizraujoši un interesanti, kāpt ārpus komforta zonas un ieskatīties dziļāk sevī, savās tehniskajās un mākslinieciskajās robežās. Savu dzīvi saista ar lietām, darbiem un cilvēkiem, kuri sagādā prieku un mīlestību.
22.07.2022. / Autors: ventspilsnovads.lv / Foto: ventspilsnovads.lv
